Nu nekas jau nav nejaušs, bet pēkšņi atradu, iepatikās, varētu jau tulkot, bet roka neceļas sabojāt...
Виноградную косточку в теплую землю зарою
И лозу поцелую, и спелые гроздья сорву
И друзей позову - на любовь свое сердце настрою
А иначе зачем на земле этой вечной живу?
Atslegas vārdi: Dzīve38631, attiecibas38723, mīleestība1
Laila N. 24. feb 2010. 16:07Anna, milzīgs paldies, jauki, ka kāds to zina, kas tas ir un no kurienes nācis,
Laila N. 24. feb 2010. 16:06TALI, paldies par labiem vārdiem.
Anta S. 24. feb 2010. 11:07
te visa dziesma
Anta S. 24. feb 2010. 11:01Šķiet, ka vārdi pieder Bulatam Okudžavam, lieliskajam krievu bardam.
Ieraksti jūtūbā diemžēl sliktā kvalitātē, jo tomēr tālie pagājušā gadsimta 70/80 gadi, bet dziesmu tekstus jau tas nebojā
Dārzniece K. 24. feb 2010. 08:53Tādi vārdi nav jātulko, jo krievu valoda mums nav sveša...
slikts c. 24. feb 2010. 07:03Tu mums te tāda debesu dāvana, ar tendenci piegādāt skaistumu.
ginta k. 24. feb 2010. 04:41
Laila N. 23. feb 2010. 23:48Izabella
es taču neturēšu to noslēpumā, lūdzu
Dzēsts profils
23. feb 2010. 23:42paldies ,ka devi mums iespēju arī lasīt šos vārdus.....
Laila N. 23. feb 2010. 23:25Paldies
Minka s. 23. feb 2010. 23:22Novēlu Jums biežāk sameklēt tādus pantiņus - man ļoti iepatikās.
Dzēsts profils
23. feb 2010. 22:24Skaisti vārdi!
Laila N. 23. feb 2010. 22:22Inga
tieši manas domas
Dzēsts profils
23. feb 2010. 22:16Skaisti! Sakat ko gribat, bet dzeja krievu valodā skaisti skan!...на любовь свое сердце настрою.... ...man patīk....