Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
ar to, par ko man ir kauns.
Tu esi mans kopā ar velnu,
kas tev sirds stūrītī sēž
un, izbāzis roķeli melnu,
aiz matiem man dvēseli plēš.
Tu esi mans kopā ar Dievu,
kas baltu ceļu klāj
un, pasakas kaktiņā sēžot,
sargā un neatstāj.
Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī apdziest vai skan,
kas tevī nomirst un piedzimst,-
tu esi un paliec mans.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Zane T. 11. mar 2010. 18:33
Dzēsts profils
16. feb 2010. 23:54Burvīgi! Man arī nekas cilvēcisks nav svešs.
Argods K. 16. feb 2010. 22:58Man patika.
Dzēsts profils
16. feb 2010. 22:49
Zane T. 16. feb 2010. 22:12
Ingrida X. 16. feb 2010. 21:48Jā.
Tikai dzīvē, šajā pašā, var būt arī tā, ka Tu zini:
"Tu esi mans cilvēks ar visu,
kas tevī labs ir un ļauns",
bet, vienalga, tev viņš no savas dzīves jāizsvītro..jo- bez ticības nevar mūžīgi.
Dzēsts profils
16. feb 2010. 21:25Nu ikurāt par mani teikts
Dzēsts profils
16. feb 2010. 21:15Jauki
Dzēsts profils
16. feb 2010. 21:06Patikami sastapt domubiedrus