Jāmācās,visu mūžu jāmācās no kļūdām...un nedod Dievs viņas atkārtot...kā ļoti bieži ar mums gadās,ka uzkāpjam uz viena grābekļa divreiz!

Nav slikta doma<bet tad kāts ar jāmet ārā!

Vien trīcoša ziemas asara zarā
Stāsta par baltumu zudušo...
Vējš dzied dziesmu
Par visu, kas pāriet
Par lielo neko...
Bet asni zemē
Nedzird šo dziesmu,
Tie dīgst un aug, un zeļ,
Un zina vien to,
Ka nekas nekur nepazūd,
Ka pavasars galvu jau ceļ..

Nav asara si vieniga,kas plust aiz loga-ir ziema-aukstais novakars,vai dienas karstums nojausami tragisks-it viss ir malks,pat asara uz loga-ir japardzivo viss,kas salst uz kristala,kas sejas pantus sedz.Es milu dzivi-milu patiesibu-melus-vai vientuls dabas paberns patiesibu redz?Ir mirklis sis no dzives liels un paties-uz vaiga asara,kas salst.V.Sekspirs

Dzīve ir skaista! Tik jāmāk dzīvot!Lai nu būtu veca slota,bet kas labi vēl slauka! Ne viss vecais ir ārā metams.

Ir iespēja dzīvot tā,ka tā vecā slota tiek nolikta goda vietā.

Tāds ir sievietes liktenis-mīlēt un ciest.Tāpēc vajag dzīvot tā,lai tā nav žēl pagājušā laika.