tais apskāvienos , kur iegrimstu es kā jūras ūdeņos .. tais skūpstos, kur slīkstu es ka ziedu bezdibeņos.... to mīlu, ko jūtu es kā liesmas kas apdedzina..... vai pasaule šī sniegs , vai man tos mūžīgi liegs... liegs tos laimes mirkļus izbaudīt un jūtu neprāta kā saldā vīnā apskurbt un nenākt atpakaļ šai sāpju un rūpju ikdienā........ ak laimes dzēriena krūka nedzertā, kā baudīt tevi dienas saulē gribas spožajā, lai saulriets pienāk jūtu un laimes svētlaimē.................