vakars tuvojas... nāk svētki, bet tāda nesaprotama sajūta, itkā gribas kā vairāk kā klusu vakaru mājās un televizoru par kompanjonu klusā nakts stundā.... ko tad īsti gribas?.. labu draugu, jautru kompāniju, sirsnīgas sarunas vai jautru ballīti.... nevar saprast, kas īsti vajadzīgs, bet iekšā kautkas grauž un tirda.... nemiers nomāc sirdi un liek tai ātrāk pukstēt... straujāk plūst asinis un tu jūti, ka ilgas aug augumā... ilgas pēc kā nebijuša , jauna un kārdinoša.........

lai šis vakars nes nemieru arī jums , tai ikdienā, kas nomāc mūs