Tā bija toreiz..
Tas nenotiks šoreiz!
Tā bija kā mākoņēna..
Kā kustība ūdenī lēna..
Kā saulstaru atspulgums,
Kur ieliecies debesu jums.
Kā svīres bezbaiļu lidojums,
Kā zvaigžņu neredzams starojums.

Tavas lūpas vērās,
Tās jaunības nektāru dzēra.
Ozolus pāršķēla zibeņa šautra..
No skāriena pirmā - maigā un kautrā.
No dzelmēm iznira delfīni, vaļi..
Un pasaule lāsmoja dzeltena,sarkana, zaļa.

Tad atnāca ziema..
Tā nejutās laimīga viena.
Tā noglauda galvu ar ledainu vēju:
Tā sudraba kristālus matos tev bēra.
Un pa mēness ceļu, pa klusu stīgu..
Sev paņēma tevi.. aiznesa mūžībā līdz.

Tā bija toreiz..
Tas nenotiks šoreiz!