Man kļuva mazuliet baismi:
Tu lēni tuvojies tumsā..
Es sajutu pieskārienus.
Pašā sākumā TIKAI vienu..
Tad vēl un vēl .. un vēl.
Smaržoja nakts un nopļautais siens..
Cikādes spēlēja vasaras dziesmas,
Virs galvas Piena ceļš:
Pilns zvaigznēm kā burbuļiem pilns:
Tikko izslsaukts piens.
Tavs pieskāriens .. tas..
Dedzina kā svecītes liesma.
Un sadega tajā tumsa un baismas..
Palika pieskāriens mūžam:
Kā ziedu alkas-
Kas tiecas pēc gaismas.
Tavs maigais pieskāriens:
Viens! Vēl viens..
Un atkal viens..
Tik maigs-
Kā sasilis piens
Atslegas vārdi: Tavs maigais pieskāriens.......0
Labi ka es nespeju iedzert karstu pienu ..tik reizem tadu remdenu ....bet konu es ta par to pienu runaju ....tas ta vai ta bus reiz jadabuu ... abet par dzejoliti ...njaa tas ir skaists ka vasarigs pieskariens ..... skaisti sacits ka vienmer ..teu tas sanak .
nu nesaprotu....kā citi par to var kaut ko zināt????.....