Tikai nedēļu knosos pa tēvu zemi,
Kurā mājo neziņa un naids.
Tik maz ir emociju brīži,
Ka izgaist pat no manis smaids.

Ik saruna par darbu ,naudu
Grauj attiecības ar lielu jaudu.
Un joki truli skan no mutēm,
Ka latvji stāv uz pāļu stutēm.

-Kam raudi Tu ,ak daiļā,Staburadze?
Vai vēlies izdzist meļu zemē?
Ar asariņu ,sāpi sirdī,
Tu moki sevi,citus tirdī.

Ir valsts,kur cilvēks zelta vērts,
Kaut pievedceļš ir sūdiem bērts.
Ar cieņu ,smaidu,gribasspēku,
Var iegūt skaistu mīlestību.