Nenāc klāt, jo es sāpināšu.
Nerunā, jo es neklausīšos.
Neskaties, jo es novērsīšos.
Nečuksti , jo mani tas neinteresē.
Neprasi jo zini, ka atteikšu.
Nemīli, jo es tam neticu.
Nepieskaries, jo es to nejutīšu
Strīdies-bet es tam uzmanību nepievērsīšu
Nesāpini-es to NEKAD neaizmirsīšu.
Nepierodi-es izzudīšu.
Smaidi-es nekad vairs nesmaidīšu.
Dari-bet man tas nerūp.
Neceri-jo es negalvošu.
Ienīsti mani-es tevi par to mīlēšu.
Neraudi-jo es asaras neslaucīšu.
...nē-pagaidi-
asaras ir dvēseles asinis, kad dvēsele asiņo-nebaidies raudāt...
Atslegas vārdi: dzeja18355
Zane T. 10. feb 2010. 14:15
Dzēsts profils
9. feb 2010. 14:08Izkalusas,ka tevi kads ir specigi sapinajis.....
Dzēsts profils
9. feb 2010. 11:52Arī šādus var atkausēt tikai vaig daudz, daudz pūļu pielikt. Bija tāda veca filma ar Čelentāno galvenā lomā "Spītnieces savaldīšana"...
vienkārši E. 9. feb 2010. 11:47...ja tik daudz pāri darīts,tad tikai un vienīgi"NENĀC KLĀT",
-nē nevienam kost nevajag...es spēju piedot,bet nespēju aizmirst...
Minka s. 9. feb 2010. 11:37RIEBEKĻU VIRSOTNE un JŪS PAŠĀ AUGŠĀ
Dzēsts profils
9. feb 2010. 11:33nenāc klāt, jo iekodis man suns,
ja suns bija traks,tad Tu arī tāds paliksi?
Ko Tu tagad darīsi?
Paņemšu papīra lapu un pildspalvu.
Rakstīsi testamentu?
Nē, sastādīšu to personu sarakstu, kurus sakodīšu pirmos...
Dzēsts profils
9. feb 2010. 11:25Ui , ui