Aizved mani tur,
Kur saule laistās,
Kur nav domu,
Nav sāpju...
Vienkārši bradāt pa peļķēm,
Basām kājām,
Vienkārši mētāt rudens lapas
Saujām...
Vienkārši būt,
Bez vārdiem un noteikumiem,
Bez sapņiem un priekšnojautām,
Gaiši...
Tik saprotami,
Kā maize ar pienu.
Aizved mani tur
Kaut uz vienu dienu!
Atslegas vārdi: dzeja18355
Zane T. 10. feb 2010. 14:16skaists dzejolis
Dzēsts profils
10. feb 2010. 02:45Uz turieni diemžēl ceļa vairs nav,tas transports kursē uz vienu galu,no turienes.
vienkārši E. 9. feb 2010. 09:28...tas par tālu priekš vienas dienas,bet varbūt citreiz...
Minka s. 9. feb 2010. 09:19Labprāt aizvedīšu - pērkat tik kalnu VELO,un braucam kopā uz PIRENEJIEM, tur SAULES diezgan un liela peļķe - ATLANT.OKEĀNS,varēsiet to izbradāt. Lit.komentārs: Savdabīrs pantiņš,bet doma izteikta saprotami
oome S. 9. feb 2010. 09:04Aizved maani,es luudzos un prasu,......
Dzēsts profils
9. feb 2010. 09:01ērikonkuli, uznes mani kalnā...