Nu ja! Reize ar cepures pielagosanu galvai ari galva tiek pielagota cepurei.

  Parasti saka, tāds jau tādu atrod. Vai līdzīgi grūti spriest, droši vien ar gadiem "'pierīvējas'' viens pie otra kaprīzēm. Tas,ka atļuajamies būt nesavaldīgāki pret sev tuvajiem, tā ir. Kaut gan man darbā,kā izrādās visi darbinieki ir ar vienu asins grupu. tas jau kaut ko nozīmē

Tad mēs mūžigi strīdētos . 2" Napaleoni " blakus , to būtu vērts redzēt !

Zoopsihologs Konrads Lorencs Tev papildinātu. Viņš apgalvo, ka zvēru pasaulē visvairāk cieš tieši "savējie". Arī fiziski.
Cieni Tu vai necieni zemapziņā tuvāko, patīk viņš vai nepatīk, bet visvairāk cieš tieši tuvākie. Emocionāli, nereti arī fiziski. Tas par cilvēkiem. Un tas, vai pēc tam ir nožēla par padarīto, un patiesībā tā negribēji, jau ir cita opera.

Daudzi saka; ja draugi ir uz viena "viļņa", tad viņu attiecības stiprinās. Es domāju, ka draugu (partneru, laulāto utt.) attiecība kļūst tuvākas tad, ja šīs saites veido uz garīgām vērtībām. Ja draudzību vai tuvību būvē uz materiālām vērtībām - tai nav ilgs mūžs, jo vienmēr kāds interesantāks, bagātāks vai skaistāks nāk garām un tas, kas savas intereses saista ar materiālo un ārišķīgo, ātri "pārslēdzas" uz kādu citu. Tāpēc jautājumā par līdzībām, piekrītu tad, ja runa iet par augstākajām čakrām, kas atbild par garīgo enerģiju (lūdzu nejaukt ar reliģisko, tas nav viens un tas pats).

Jo cilveeki ir ilgaak tuvi , jo liidziigaaki kluust gan aareeji , gan gariigi....
Bet tas gan nenoziimee ,ka es , piemeeram, necieniitu citu uzskatus, kas man nav ne tuvi, ne lidziigi.. Tie vienkaarshi nav maneejie un man arvinjiem nav jaadziivo

es neveletos lai mani tuvakie lidzinas man jo ja mes busim visi lidzigi tad bus garlaicigi un driz vien tada gadijuma cilvece ies boja.

Garīgā saskaņa ir galvenais,bet jo atšķirīgāks ir šis cilvēks,jo interesantāk.