Kaut kad, gadus desmit atpakaļ, vai, manas meitenītes krustmāte, nākot apsveikt savu krustmeitiņu, vispirms apsveica mani.
Jā, tas aizkustināja ļoti.
Un tad nostrādāja tas- apmīļot savu mammu savā dienā.Parasti- kādu kārumiņu uzdāvinot, jo viņa ir traka uz saldumiem.
Un tad laikam mani bērni to noskatījās no manis- savās dienās kaut ko maziņu, mīļu ļoti personisku uzdāvina man.Ja nav pie mājas, saņemu mīļu sms,"visforšākā mamma pasaulē, pamēģini tikai šodien būt bēdīga:))", kaut ko tādā garā.
Un vispār- jūtu, ka arvien vairāk gribas palutināt tieši savu mammu.Zinu, sen vajadzēja tā sajusties, bet- labāk vēlu, nekā..

Savai mammai dāvināju,kamēr vēl bija kam.Tagad man no māsas tiek ziedi bērnu dzimšanas dienās,bet saviem bērniem...nu neesmu iemācījusi.Kā gan lai iemāca sev dāvināt?

Nu es tos saņemu joprojām... 19 gadu garumā.
No vīra un vīratēva. Kā māmiņa. Dēla(u) dzimšanas dienā.
Aizkustina. Un silti top.

esmu dzirdējusi,ka ir dāvināti. lai ir svinības ne tikai mazajam cilvēciņam, bet arī viņa dzīvības devējiem.

Juri Osi - Tev īkšķītis

Māmiņas ir skaistākas par ziediem - kopā ar ziediem vajag arī mīlestību.............

ir ir dāvināts mammām bērnu dzimšanasdienās ziedi...