Viņa
Šorīt pamodās un bija kaila
Un savu kailumu piesedza ar meliem..
Reizēm vieglāk ietīties ir melos
Nevis sāpīgu kā ievainojot
Patiesību paust
* * * * * * *
Tu jautājoši lūkojies uz mani
Līdz piedzimst klusums
Tik mulsinošs
Tik auksts
Un nepārejoši
Ievainoti
Neremdināmi
Vārdi
Nepasacīti plaukst
Es aizveru acis
Un domās izārdu melu pašūtās drānas
Un patiesības kailums mani atkal skar
Tad vārdi patiesi un maigi
Viegli ceļas spārnos
Piedošanu lūgt..
..un sajūtu, kā tavi karstie glāsti
Sasilda un jaunu melu aizmirstībā aizved mūs..
Atslegas vārdi: Viņa šorīt pamodās un bija kaila0
Jānis O. 28. jan 2010. 00:17Nomaldījušās avs sapņi .
Dzēsts profils
26. jan 2010. 15:00skaisti!
Dzēsts profils
26. jan 2010. 12:19
Dzēsts profils
26. jan 2010. 12:12tā saka ,ka jāmelo tuvu patiesībai ,tad nepieķers
jaanis m. 26. jan 2010. 12:04jauki, skaisti
Uldis R. 26. jan 2010. 12:03pirmais patiesi bija labs
Dzēsts profils
26. jan 2010. 12:03nu jaukas jau tās rindas,,, bet vai vienmēr to uzņem par realitāti???