Katru rītu es nomazgāju
iepriekšējās dienas neveiksmju zīmes
no savu logu rūtīm,
izravēju ēnas, atritinu taciņas ,
lai priekam ceļu uz mani atrast
nav ne sarežģīti,
ne grūti.
Katru rītu es pierunāju
..saules kripatiņu,
lai neslēpjas mākonī, bet visu dienu
...stāv klāt:
lai sasilda katru manu draugu,
... katru nedraugu
un visu pasauli, maigi noglāstot,
vienkārši
...pasargā....
/M.Laukmane/
Atslegas vārdi: dzīve38631
Alise .. 27. jan 2010. 19:39..vai tas ir slikti?????
Medus M. 27. jan 2010. 19:11Tu esi naiva, meiten. Un ļoti trausla arīdzan.
Dzēsts profils
20. jan 2010. 12:48Nešaubās manuprāt tikai muļķi.
Alise .. 20. jan 2010. 11:35...un šīs šaubas vienmēr visu sabojā...neticam skaistajam, neticam īstai mīlestībai, neticam paši sev!!!
Dzēsts profils
20. jan 2010. 11:23Pārāk skaisti, lai būtu patiesi.
savsem k. 19. jan 2010. 23:16Kamēr šos darbiņus izdara , vakars jau klāt . Un no rīta atkal viss no sākuma...
Alise .. 19. jan 2010. 22:09..jo biežāk, jo labāk..
Dzēsts P. 19. jan 2010. 21:56Labāk vakarā nomazgāt, lai gaiši sapņi un rītu iesākt kā vijīgai kaķenītei.