Vai pazīsiet viena otru? Esat taču novecojušas! Vai ne?!

Pērn satiku bērnības draugu, ar kuru daudz podu ir gāzts. Saruna izvērsās sirsnīga, vienīgais kopā lietot alkaholu, nebija vēlēšanās.

Man pat elpa aizrāvās,iztēlojoties ko tādu. Tā nudien negribētu.

Reiz satiku savu vislabāko bērnības draugu. Ar cerībām mīļi pasedēt, atcerēties bērnību, parunāt par dzīvi, gaidīju viņu ciemos. Viņš ieradās ar lielu somu, sāka kraut ārā lietas un prezentēt savu biznesu, es šokā sēdēju un bolijos Man nebija ko runāt ar viņu, un viņam ar mani. Mēs sapratām ka vis kas bijis, ir sen pagaisis, un esam sveši. Tā arī beidzās tikšanās. Novēlu tev nepiedzīvot ko līdzīgu

It kā bijām labas draudzenes,bet es tajā laiklā biju'ļoti naiva,uzticējos cilvēkiem,lai arī kādi viņi bija.Un man kāds cits(a) pastāstīja ko tādu,par ko man tomār gribētos zināt patiesību.Laikam jau citi no malas vienmēr prot sajaukt gaisu.es neizdaru secinājumus tikai uz baumu pamata,tāpēc priecājos,ka būs iespēja to visu izrunāt ar tiešo notikumu liecinieci..Bet varbūt nemaz nevajag?Vai ir vērts cilāt tik vecus notikumus.Un tajā paša laikā-tas man ļautu šo sieieti iepazīt no citas puses...

Njaa, laikam tomeer nebijaat tik labas draudzenes, jeb shii vnk chuusku sieviete/

Tad jau redzēs,vai būs arī kādas atbildes,bet jautājumi ir.bet ceru,ka tikšanās būs priecīga,un ne pēdējā.:))

Laikam gaidi atbildes, kuras nesanjeemi pirms ceturtdaljgadsimta/
Laikam shon kaadaa kafejniicaa tev sveetki/

Labāk lēciens, nekā tupējiens, kas zin ko kopā sabīdīsiet.

Būs ok!

......esi dabiska, brīva, sirsnīga, smaidīga, atklāta.......un viss būs OK!