Un vienalga vai dzīvo villā vai pagrabā, katram no mums ir savs stāsts, ko pastāstīt..

12. jan 2010. 21:33

Trīs baltas patiesības nemanāmas iet/pa gadu takām
Ir pirmā LABESTĪBA katrā vārdā/ko viens otram sakām
Tai blakus GODĪGUMS/kam jāvalda starp mums
Un ja vēl PIENĀKUMS, šiem diviem mērķiem līdzi iet/tad šajā dienā, citas laimes neprasiet[..]

Vajag smieties un raudāt/mīlēt/strādāt un ciest
Vibrēt ar visām stīgām/visā plašumā
Paskatā es mierīgs tāds, bet pēc izskata/manā sirdī neskatās
Tur iekšienē nav bijis cilvēks..
Baltas patiesības/cieši mīlētas
Pelēks apkārt/melīgi cilvēki
Iedvesmai avots - viņos noslēgts.
Noslēpšos no pasaules tālāk/ticēšu patiesībai kā mājām
Mūžības kalni/kalnā kājām
Pamazām un ātrāk/mēs jau slājam
Paslapja šī diena/lietus līst
Paslēpšos es viens/un būšu brīvs
Tās trīs patiesības/krīt kā pēdējā lapa/kļavas kleitā
Ielā beigtā/meklēju un neatrodu
Nē, LABESTĪBA te nebūs redzama
GODĪGUMS - paši rēcat!
PIENĀKUMS - ir tikai ēst..

Un vienalga vai dzīvo villā vai pagrabā, katram no mums ir savs stāsts, ko pastāstīt..

Katram savs stāsts/katram sava pieredze
Katram savs mīlu/un savs neieredzu
Pierasti skati/kad patiesība nav
Tā ir aizmirsta/aizsistas durvis/lai netiek klāt.
Lai netieku es/netiec tu.
Kur pasaule sadalās/labā un ļaunā
Tolerance pārtop par to ko dēvē - iemests kaunā
Mēslu čupā/ko ja kustina, tad vairāk smird
Nedirdz jau/neredz PIENĀKUMUS
Negrib un nevajag/GODĪGUMU
Ja jau jocīgs uguns/papīrā/padara vieglāku dzīvi
Tad priekš kam vēl/risināt problēmas/to var izdarīt rīt
Dzīve ir tik slidena/ka pilnīgi prieks
Kaut tik priekš tā/vajadzīga LABESTĪBA un piedošana vārdos
Biedros tādos/kuros neredz nākotni
Sniegā tādus/lai problēmu atrisinātu
Man vāja imunitāte/pret cilvēkiem vārgiem
Pagātne - tādus kāra pie pilsētas vārtiem
Lai var ieraudzīt/lai smako kā dabas aldehīds
Tas ir mans stāsts/mana ēra/ne paleolīts
Es meklēju trīs baltas patiesības..

Un vienalga vai dzīvo villā vai pagrabā, katram no mums ir savs stāsts, ko pastāstīt..

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Alla T. 12. feb 2010. 19:37

Tā salduma tik maz ir bijis,
Tam pašam rūgtums piejaukts klāt.
Bet puķu kalendarā manā
Jau noplēsts liepu ziedu laiks.
Un skaistums?Tikai tagad sāku
Tā īsti apjēgt-kas tas ir.
Bet puķu kalendarā manā
Jau noplēsts gladiolu laiks.
Un gudrība un cēlsirdība
Nav tur,kur senāk domājos.
Bet puķu kalendarā manā
Jau noplēsts viršu ziedēšanas laiks.
Vel gribas zelta kurpes uzaut
Un gulbju ballē padejot,
Bet kāda nežēlīga roka
Plēš mārtiņrožu laiku nost.
Kas paliek?Paliek brūklenaju
Un pacietīgo skuju laiks,
Kad sirds kļūst tuva citu sāpem,
Kad apskaidro to citu prieks.
/Ārija ELKSNE./

Dzēsts profils 12. jan 2010. 22:02

Autorizācija

Ienākt