Meitenīti-ļoti skaistu-
Satiku es pēkšņi ielā...
Meitenītei-ļoti skaistai,-
Bija ilgas lielās acīs.
Meitenīte pūpolzaru
Nesa,rokās turot...maigi
Sapņojot par pavasari,
Koši ziedēja tai vaigi!
Apburta tā manīm šķita....
Princese no senas teikas...
Saules zelts uz pieres krita,
Apspīdēja maigo seju.
Meitenīte-ļoti skaista-
Smaidot baltam pūpolzaram,
Sārtu sirdi nesot plaukstā-
Gāja pretī pavasarim.
Zane T. 7. feb 2010. 20:48
Inita I. 12. jan 2010. 19:20es gan teikšu- ja no sirds rakstīts, tad labi. Pavasarīga noskaņa, un tā. Visi jau nevar būt raiņi. Lielajiem kritizētājiem- pē!
Dzēsts profils
11. jan 2010. 11:40gramatika vien jau to padara šausmīgu, lai piepūlētos lasīt. dzejās noslēpums ir vārdu harmonija nevis kropls salikums.
Dzēsts profils
11. jan 2010. 10:34vēl,lūdzu vēl!
Dzēsts profils
11. jan 2010. 10:26Neesmu liels dzejas mīļotājs, bet, liekas banāli...