Par to zemapziņu nav slikti.:)))

Tas jau ir reklāmas pamatprincips - atkārtot neskaitāmas reizes , lai pat zemapziņā iespiežas..

varbūt to bieži atkartojot  gribas justies labi,bet kad domas mainās labāk arī to dzirdēt

Piecklasnieka domāšanas līmenī.  Pēcpusdienā:Tu man patīc!  
                                                          Vakarā :Es Tevi mīlu!  
                                                            No rīta:Un kas tu tāda?

Jaa,par to,ko otram pasaku arii ir veerts padomaat.Bet veel jautaajums-vai tas otrs tieshaam gribeetu dzirdeet,to,ko tam saka?:D

Jau mainās,tad tma ir iemesls,varbūt viņs ieraudzīja kaut ko ko līdz šim nebija pamanījis,un ir iespēja, ka tādēļ kluvis vēsāks,ja es kādu mīlu,tad gribu dzirdēt ka viņš mani mīl,es to gribu zināt und zirdēt akut katru dienu,zināt ka kāds tevi mīl un tu to cilvēku arī mīli ir abpusēja laime,to tik vajag nosargāt ^-^

охренеть

Elementāras cilvēktiesības- domāt un pārdomāt.Bet mēs jau gribam tik tos pozitīvos apgalvojumus- re- citi mūs pamanījuši un augstu vērtē. Cilvēciski un egoistiski. Bet varbūt pajautāt sev- kad es otram pateicu ko patīkamu?

Ja ir pārmainījušās - arī der uzzināt.

Ja cilvēkam no otra kaut ko vajag, tad visu ko sarunā.

jā tādi nu mēs cilvēki esam ka šos skaistos vārdus gaida un gribētu dzirdēt gan vīrieši gan sievietes un tas ir brīnišķīgi ja mums tos atkārtotu katru dienu 24stundas diennaktī tādēļ teiksim biežāk tos viens otram un par daudz nebūs noteikti

domāju ka ne jau nakti vainot nu nebija īstais cilvēks no kā gaidīt tik jaukus vārdus patiess cilvēks savas domas nemaina un saka vārdus no sirds tikai satikt mums tādu cilvēku grūti bet lai veicas

Vispār jau jāklausās būtu ar sirdi, mums sievietēm, citādi dzirdam tikai to, ko gribam dzirdēt, bet nedzirdam to, ko cilvēks vēlas pateikt.
Bet dzirdēt, tas ir tāpat kā sataustīt, tas šķiet reālāks nekā tas, kas vārdos nepateikts.

Arī vīriešiem gribas.Tikpat daudz cik sievietei

Caur dzirdēšanu mūsos nostiprinās ticība, caur darbiem mēs to piedzīvojam.   

Tātad tomēr vairāk sievietei gribas gan teikt gan dzirdēt tādus vārdus.Un kā ar vīriešiem?Viņiem nemaz negribas to dzirdēt,ka viņi ir mīlēti?Un izteikt ko tādu liekas grūti?Vai sakāt tikai tad,kad kaut kas mainās,bet līdz tam pieņemat,ka tā sieviete,kam to esat pateikuši pieņem to kā pašu par sevi saprotamu-vienreiz taču pateicu,kas tur ko atkārtot?

Visam rakstītajam piekrītu - tā ir sievietes būtība- dzirdēt vārdus par mīlestību un sajust mīlestību. Tikai vīrieša būtība laikam ir  citādāka, un domas var izmainīties vienas nakts laikā, tas ir pārbaudīts diemžēl...

Laikam jau nedrikst sevi noskanot uz tadas nots,ka tev teiks to,ko gribas dzirdet vairak par visu pasaule.

Nu protams,ka gribās,lai to atkārto daudz,daudz reižu!
Domas var mainīties atkarībā no tā , cik nu tur viss nopietni ir.
Ja nopietni,tad jau tas nāk laukā pats no sevis....gribās tos maģiskos vārdiņus atkārtot.Ja vēl meklējumos......kas zin kā var gadīties.