Dievs ir visur.

Tu gan māki atrast labos stāstus!     

DIEVS ir visapkārt, bet, vai mēs spējam Viņu saskatīt???

       Skaisti, varbūt pat patiesi. Kaut mēs ikdienā spētu to atcerēties, bet tad jau tas nebūtu tik smagi, kā dažreiz ir.
       Zinu, ka arī man ir savs sargeņģelis, citādi te nerakstītu, tik šķiet, ka viņam arī ir atvaļinājums, vai viņš tīšām novelk ''stāvbremzi'', kad šķiet ka ''nu jau aizgāja''.
      Žēl, ka tā bet, nevaram jau zināt kas viņam padomā.
      

Dievs drīzāk ir kā ļauns onkulis , kurš sūta cilvēkiem dažādus pārbaudījumus -nepatikšanas , lai laicīgā dzīve būtu tik nejauka , ka gribētos ātrāk nonākt debesu valstībā . Bet cilvēkiem patīk pielūgt ļaunus onkuļus , tas viņiem jau gēnos..

Mani pameta eņģelis. Es to jutu. Tagad nezinu, kā ir. Toties zinu, ka pamatā vis atkarīgs no manis.

Šis jau labu laiku ir viens no maniem mīļākajiem stāstiem...

Žetons Valdim par uzdoto jautājumu

Mēs tik bieži aizmirstam par Dievu... Mēs tik bieži necenšamies Viņu saprast un pieņemt, kaut gan Viņš ir tas, Kurš nepārtraukti grib mūs nest, ja vien mēs to ļaujam Viņam darīt.

Bet uz kurieni Tās pēdas ved? Patīk šis stāsts

Labi ka paliek vismaz vienas pēdas, jo gadās arī tā.........

jaukumins vispar pareizi saka ...lai neparnemtu vientuliba un izmisums ....jjaa .

sis stasts ir tik vecs ka pasaule ,bet nenoliegsu -skaists, un to tiesam vajag atgadinat biezak ,lai mus neparnemtu vientulibas izmisums ...

Taa gan ir bet reti to mes pamanam ...jaa ari es tai skaitaa ....piedod .