Mīlestība ir tad, kad tevi ne tikai saprot, bet saprot ar sirdi. Kad viss, ko jūt tavs mīļais cilvēks, tevi skar tik dziļi, it kā tu justu viņa sirds trīsas. Un tad tu esi tajā visā iekšā tik tālu, ka vairs ne ar kādu spēku no tavas sirds šīs jūtas izraut nevar un nevarēs. Tu kļūsti tik jūtīgs, ka katrs mīļotā vārds tevī atbalsojas ar neparastu spēku, tu it kā kļūsti par viņu, uz laiku pat zaudējot sevi pašu un jūtot kā viņš...tā ir mīlestības gaišredzība, kas dod neuzvaramu spēku un apvij tavu galvu ar spožu mākoni...tu esi saņēmis visdārgāko dāvanu -kāds līdz šim nepazīts cilvēks ir kļuvis tev par dārgāko pasaulē... tā ir MĪLESTĪBA...
Atslegas vārdi: TĀ IR MĪLESTĪBA0
miilestiibas kaa taadas nav ir tikai aizraushanaas uz noteiktu laiku zel gan betaa tas ir.......
man gan teica....ka, miilestiibas neesot, taa esot kjiimija, kas ar laiku paariet!
...kadas skaistas domas ...par milestibu.
hm....kkāda baigi teoretizētā mīlestība sanāk!
Dzīvē jau tā nenotiek....
Mīlēt ir jāiemācās, jaiepazīst vienam otru tik labi, tik precīzi, lai patiešam nerastos lieki jautājumi un pārmetumi...Jāpieslīpējās....Jo mīlot, Tavs personīgais ES vairs nepastāv egoestiskā formā, viņš ir "paplašināts" un ir pārvērties par "mēs"...