vai mums katram ir savs podiņš kam būt kā vāciņam??..un vai vispār tas ir labi ja kādam esam ļoti nepieciešami.....vai ir labi pie kāda ļoti pierast..un tad to otru jau uztvert kā savu...šeit domāju īpašumu...
Atslegas vārdi: privātnieciskums0
gints t. 11. dec 2009. 12:45Gruti jau ir ar to pierasanu,( atbildiba) ari tam kuram spejas vel ari otru pieradinat.
Mairita G. 10. dec 2009. 19:53Sāpīgi to apzināties pēc viņa nāves.Tas pieradums.Grūti palikt vāciņam bez podiņa.Tu šo kļūdu nepieļausi,ja esi par to aizdomājusies.Veiksmi.
Dzēsts profils
10. dec 2009. 18:34Jauka dziesmiņa!
Dzēsts profils
10. dec 2009. 17:38Uzskatu ka ir patīkami,justies kādam patiesi vajadzīgam un svarīgam viņa dzīvē, kā arī pats galvenais laikam ir spēja pieņemt otru, sadzītot ar to kāds viņš ir ........., tā kā dziesmiņā - "Tu kā roka ,es kā cimdiņš"