Žogs.
11. nov 2009. 09:51
Es būvēšu žogu ap sirdi.
Lai netiek neviens tajā iekšā.
Ar maldiem,ar rētām,ar sāpēm
Ar sīkiem akmentiņiem.
Cik kļūdu,tik jaunu rētu,
Un sirds arvien cietāka kļūst,
Un tagad,lai iemīlētu,
Caur ērkšķiem būs jānokļūst.
Bet ne jau tikai tai klāt(u),
Prom ar no tās nevarēs tikt,
Jo,ja uz iekšu nav vārtu,
Tad ārā no tās vairs ne tik.
Bet pirms es aizvēršu vārtus,
Būs jāiztīra man sirds,
No kļūdām,no sāpīgām rētām,
Lai tīru to atrastu rīts.
Atslegas vārdi: sirds23
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Anita A. 16. nov 2009. 16:54Vārsmas skaistas.Šis dzejolis škiet jau skanēja kādā Jūsu blogā:) Jēga-paštīksmināšanās.Bet ar savu sāpi nevajag nēsāties kā ar salmu kūli.
Gunars s. 14. nov 2009. 17:58Man šķiet te no mušas tiek uzpūsts zilonis.Ja vēlēšanās dzīvot pareizāk,tad dari tā .Būsi tāpat nesaprasts.Kāpēc jaunam Saulvedim jāsaņem ši sirds prestestība.Cēli tas ir,bet cilvēka mūžs stipri par īsu,mēs uzziedam'dodam augļus novīstam ,izzūdam.
Dzēsts profils
11. nov 2009. 17:35Diemžēl tie, kas mūsu mīļie, bieži ir par iemeslu tādai vajadzībai pēc "žoga". Un skumji, ka viņi to negrib saprast.
Dzēsts profils
11. nov 2009. 13:00Labs, pamācoša satura dzejolis, man patika
Ilona M. 11. nov 2009. 11:35Priekš kam?Lai ir pašai ko lāpīt?Paliec vien savā pusē.
Aivars K. 11. nov 2009. 11:05katra sieviete tokš grib, lai viņas dēļ tas vīriets vismaz bikses saplēš..ppp
Ilona M. 11. nov 2009. 10:47Priekš kam Tev tas?
Aivars K. 11. nov 2009. 10:38es vienalga tikšu! ..p