Iekšķīgi brīvais, kas pats savā gaismā mīt, pazīst šo kluso starošanu, ko aizdedzinājusi nevis debesu saule, bet paša sirds. Viņam nevajag, lai komēta nokristu pie viņa kājām, viņš priecājas par sulīgu ābolu, par drauga smaidu, par saules staru aukstā dienā.
/Zenta Mauriņa/
Atslegas vārdi: doma23288
Acīgā j. 21. okt 2009. 11:44..un pat tad ne, ja tā virsū skrien....:)))))))))))))
Dzēstss P. 21. okt 2009. 08:40Jā,Gaidi-ir,ir Aklie,kuri savu Laimi neredz pat tad,ja Tā mēli rāda!;ppp
Acīgā j. 20. okt 2009. 23:20..vai tad viņš tik slavens:))))))))) kaut kā nebiju pamanījusi...jā ,asprātības gan bārsta ...;p
Dzēsts profils
20. okt 2009. 23:17Jā, tas teiciens varētu gan būt par slaveno Amigosa Pūķi :)))
Acīgā j. 20. okt 2009. 23:09...INTERESANTI.GAN...par ko gan man būtu jāatzīstas:))))))))))))))))))))
Dzēstss P. 20. okt 2009. 23:08Gaida-nesmīdini Pasauli!
-ja kauns atzīties-tā ar saki!:DDD
Acīgā j. 20. okt 2009. 22:59...nē, nē Albert , tu ko jauc, tas par mani..100% ...;))))))))))))))
Dzēstss P. 20. okt 2009. 22:53Nu,tad beidzot kautkas par Mani!:)))
-biju to sen pelnījis!;d
Mīļ paldies Tev Gaidas Madam!;p