Tā ir rindiņa, kas iespiedusies atmiņā no kādas bērnības dienu dziesmiņas. Šodien tā izlauzās no smadzeņu kambariem, skatoties dievīgi spilgtajā saulē un pasakaini baltajos sniega laukos. Kāds būs šis pavasaris? Gribētos papriecēt acis ar fotomirkļiem no iepriekšējiem gadiem. Pievienoju savu zibsni - trakā ķiršu ziedēšana pirms 2 gadiem. Un kādi ir Jūsu pavasara zibšņi?
Maris L. 26 февраля 2010 23:56Kad dzīves pali šalkodami aiziet
Un sirdī ataust pavasars,
Tas tumšās domas tālēs aizskalojis
Viņš dzidru cerību mums dod!
Māris Lēperis
Удалённый пользователь
21 февраля 2010 17:21Anna, 15 gadus atpakaļ mūzikas skolas bērnu korītī dziedājām :)
Inita I. 21 февраля 2010 15:31Guļu zem ābeles ziedošiem zariem,
Bitītes apkārt dūc baru bariem.
Rakstīts pēc atmiņas.
Удалённый пользователь
21 февраля 2010 14:52šogad pavasaris nebūs aiz kalniem, bet aiz jūrām
Anta S. 21 февраля 2010 13:33Paldies, Mrs Verdolte! Nezināju šo Plūdona dzejoli. Bet pirmspavasaris tiešām ieskicēts precīzi :)))
Удалённый пользователь
21 февраля 2010 13:19Gaiss zilēt zil,
Un dūjas dūc,
Un jumti pil,
Tik viegla krūts!
Daiļ' pavasars
Jau nāk, jau nāk,
Sāk saules stars
Glaust mīlīgāk
Drīz sniega auti
Ruks rukumā,
Un jautri strauti
Dies ielejā!
Un skaļš taps lauks,
Un mirdzēs tāle,
Un koki plauks,
Un zaļos zāle..
Tad, bērni, mēs steigsim
Uz ziedošām pļavām
Un gavilēm savām
Ziedoni sveiksim!
(Pirmspavasara dziesma, Plūdonis)
Šito dziesmu es vienmēr dungoju ap šo laiku, februāra vidu, kad parādās pirmās dzirdās saulainās dienas, kad tieši saulīte, ne atkusnis, kausē sniegu, silda vaidziņu un sāk čīgāt zīlītes. Un lai gan vēl pat snigs, tomēr ir apziņa, ka ziemas mūžs nebūs ilgs.
Juris S. 21 февраля 2010 12:21esmu seit!!!!!!!!!!!