Cīnies vai bēdz - divas labi zināmās dabas dotās izdzīvošanas stratēģijas. Abas tās ir stresa reakcijas, pretošanās, saspīlējuma reakcijas. llgstošā laika periodā tās neizbēgami rada dvēseles un ķermeņa nodilumu, vienkārši sakot - nervi pagalam un ķermenis slimību nomākts.
Prasme ļauties, būt elastīgiem - stratēģija, ko iesaka lielie Austrumu skolotāji:
Kad lietas nenotika pēc mana prāta, es atraisījos no piesaistes tam, kā es domāju, ka tam būtu jānotiek, ticot, ka es neredzu visu ainu kopumā. Ja es redzētu ainu kopumā, es saprastu, ka ir kāds iemesls, kāpēc lietas notiek tā, kā notiek, un ka Visumam attiecībā uz mani ir plāns, kurš ir leilāks par jebko, ko jebkad esmu iecerējis...
Varbūt, ka tā?
Ключевые слова: dzīve38631, liktenis11, dzenbudisms0
Janis V. 25 марта 2010 21:45Cīnīties vajag kamer dzīvo.
Janis V. 25 марта 2010 21:43Piekrītu tavam rakstītājam domām .Vai tu pati to uz sevis izjūti?
Minka s. 12 февраля 2010 18:33CĪNOS! - un ja nesanāk - PIELĀGOJOS,bet nekad NEBĒGU,neesmu"zaķis"
Удалённый пользователь
7 февраля 2010 14:23Cīnīties,bēgt un elastīgums.Hm-visi trīs kopā-verry cool.....
levpolds l. 6 февраля 2010 19:39aizbekti nekur nevar tapat agri vai velu atradis vieniga iespeja cinities lidz galam un uzvaret.
Anta S. 6 февраля 2010 19:35Pofigisms? Reizēm varbūt derīga stratēģija:)
Tomēr- pofigists, manuprāt, ir tāds noliedzējs, negatīvists, un ilgstoši tāda stratēģija nez vai dara piepildītu un laimīgu?...
Удалённый пользователь
6 февраля 2010 19:11Visīstākā "pofigisma" teorija Pēc būtības parazītisms, vienaldzības psiholoģija. laikam tā.