Tev pēdējās divas tēmas...
Es šodien ezerā biju.Nodauzījos ar airu laivu 6 stundas.Un nelāgākais bija tas,ka notrūka šīs dienas ejošākais māneklis.Uz citiem vispār nekas nenotika.
Divas līdakas arī norāvās,bet ,ja par nejaukāko...

tas jautājums var būt ka pirms piedzimšanas bija skaidrs.
Sabiedrība mūs kaut kādos rāmīšos ielika,un dzīvojot kādu daļu no rāmīšiem atmetam,vēl kādu rāmīti pienaglojam klāt.Un vienkārši dzīvojam.
Vismaz es no Dzīves neko neprasu.Priecājos par to,kas ir.
(nez,ka ies tagadējiem sīkajiem,kuriem ir citādi rāmji,bet tādu,kādi bija mums,nav un nevar būt?(nedrīkst taču!Bērnu tiesības!)  )

''Ērkšķu cietoksnis''.

''Kas sevi neciena,tas citus cienīt nevar''.Diemžēl neatceros,kurš dižgars šo teicis.
Ja cilvēks mīl tikai to otru,bet ne sevi-tā jau ir tā mīļā cilvēka dzīves dzīvošana,un paša ,var teikt,vispār nav

Jā,un bez problēmām:  es vispār pēc dabas esmu vēsturnieks .Nekas jau vairs īpaši nesāp.Hronikas.Der pārcilāt bijušo,jo tā reizēm var ko vērtīgu atrast.

Protams.Ar mazgadīgajiem nevar

Reizēm tā ir drošāk

Ja tās der visiem iesaistītajiem,tad pozitīvi.

Tātad ar Tavu ticību un uzskatiem viss kārtībā un nekā slikta tur nav.''Visa-Dieva radībiņa''.

maz kuram var uzticēties.