Es vēl mācos atlaist. Atlaist ne tikai pagātni, bet to, kas ir lieks.
Grūti. Jo nekas jau nav tikai slikts.
Bija labi, tad .. sliktāk.. tāpēc jau tās pārmaiņas dzīvē notiek.
Ļoti svarīgi nevainot sevi.

Esmu, Dagij, atlaidusi pagātni, pilnībā! Cilvēku, kuru mīlēju ļoti un kurš sāpināja mani ļoti - esmu atlaidusi. Esmu atlaidusi citus, pāridarītājus, lai tak dzīvo laimīgi nost!, ne es pati svētā!.. Bet! - kā jau tajā Lipiņas dziesmā - gribas taču atrasties tur, kur sirds jūtas droši.. Vai tas vispār iespējams? Nezinu. Varbūt. Citiem.

ŠO, neregulārās formas vāzīti, man uzdāvināja meita, vēl pirms man uzradās baltais rakstāmgalds, un grāmatpalaukts ar baltu lādi.. Viņa zināja, protams, ka vnm kkādus zaļumus meklēju, un - tik precīzi! - saprata, ka šī vāzīte nupat būs man īstā   

Paldies par Paldies!  
Man nav nevienas vāzes ar neregulāru formu.
Bet sev nopirkšu tādu uz nākošo dzimšanas dienu! Esmu meklējumos. :)
Man arī "Dzīve raksta tavu stāstu" šķiet viena no vislabākajām Ļ. dziesmām.
Mācos atlaist pagātni - tālo un neseno.
Tu nevari mainīt, kas bijis jau (vai nenoticis) ,
bet vari piedot un elpot brīvi.
Atlaid!

Kārtojot savas senaizmirstās grāmatiņas jaunajā grāmatplauktā, pašķirstīju, protams, vienu.. otru.. iekrita acīs atziņa, kurā jau it kā nekā jauna, bet vērts sev pa reizītei atgādināt gan
".. kur ir prieks, tur ir atkal cerība un viss cits, kas dzīvi sasilda un dod tai jaunas krāsas." (K.Skalbe)
               Krāsim savus prieka mirklīšus!

.. cita kompozīcija manā vismīļākajā vāzītē - tas mans PALDIES Tev par šo jauko mūziku!

.. āpā, kāds man prieks par Tevis atrasto izlasi youtubē!! Tik daudz un tik skaistas!!   .. gribas uzlikt vienkārši fonā, bet.. nu tie teksti.. jāieklausās tajos.. Tu man atklāji šo meiteni, viņas mūziku, un tas patiešām ir tik jauki!!
.. klausos un klausīšos vēl daudz.. Ļoti patīk no līdz šim dzirdētajām man ļoti mīļā dziesma "Dzīve stāsta" krievu valodā..
https://www.youtube.com/watch?v=lhxb9RwiI5Y&list=PLcslHOWL2xF0&index=30

Bet - skaistas un dziļas jau daudzas, jo daudzas.. Mazliet pavelk uz grūtsirdību, tas gan, bet arī tā jau mūsu dzīves daļa