Ja varētu tā,
ka tikai pateicība nāktu vakarā.
Viss būtu labi,
un apmierināti, mīļais, mēs abi.
Jo tādiem mums vajag būt,
uz mirkli par otru kļūt.
Iegrimt ar seju saules rietā,
ka varētu tā…
Gaismu redzēt,
tumsu ar sevi kliedēt.
Ar zvaigzni mirdzēt,
un tuvāko dzirdēt.
Ka varētu tā,
nekad nevilties cilvēkā...
(Džanete)
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, attiecības38723, draudzība191
Vasilijs P. 22. nov 2015. 14:49Ja seifa pat pelite ielidusi ieksa-bus trauksmes signals... Atraitnis-Tev vini piestav
Dzēsts profils
22. nov 2015. 14:49ja kāds spētu noticēt pats savām sajūtām...uzņemot signālus...ieklausoties...arī degu atrastos...
Dzēsts profils
22. nov 2015. 14:46tie ir tikai vārdi, nebeidzamā telpā...telpa, kas satelītu ieskauta...ir stipri-iestīpota...
kā gadījās ar maximas ēku-tā brēca...es brūku!!!..izejiet no manis ārā...bet tie naklausījās Viņas Domās...un...bija, kā bija!...viņi gāja bojā...arī tie-kas izlikās par sirēnām-patiesajām..teica---->.neklausieties...Viņa ir bojāta...slima!
Ina E. 22. nov 2015. 14:11Ja nevar , kā gribētos , jāiztiek ar to , kas iespējams .
Vasilijs P. 22. nov 2015. 13:28Vinai piestav abi...un vecakais ir tikpat lidzigs.
Raisa O. 22. nov 2015. 11:48
Dzintars B. 22. nov 2015. 10:18Ja varētu tā, tad būtu roboti.
Minka M. 22. nov 2015. 10:14Nekad nevilties cilvēkā,,,,
Benita L. 22. nov 2015. 00:44
Vineta K. 21. nov 2015. 21:22Patiesas dzives istenibas.Dzanetes dzejas tiesam aizskustina.