Nekad nav par vēlu...

5. sep 2015. 09:14

Nekad nav par vēlu piekāpties, piedot,
Akmeni azotē nenēsāt vairs.
Noņemt no sevis to smago slogu,
Kas tikai pašu smacē vai nost.

Nekad nav par vēlu uzsmaidīt otram,
Pirmajam roku pretī tam sniegt.
Atbrīvot sevi no lepnības važām,
Kuras tu esi sev uzlicis pats.

Nekad nav par vēlu teikt labus vārdus,
Nemeklēt iemeslu, teikt tāpat vien.
Arī tam, kas reiz dvēselē spļāvis,
Jo tā tikai tīrāks kļūsti tu pats.

Nekad nav par vēlu apciemot draugus,
Negaidot, kad tie palīgā sauks.
Piezvanīt, uzrakstīt, satikties runāt,
Jo tu taču esi arī tiem draugs.

Nekad nav par vēlu izrādīt jūtas,
Cilvēkam, kurš tev mīļš ir jau sen.
Ar savu attieksmi, vārdiem un darbiem,
Parādīt, cik viņš īpašs ir tev.

Nekad nav par vēlu...
/Egils Dambis/

Atslegas vārdi: Dzīve38615

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (7)

Kurzemniece E. 7. sep 2015. 10:37

nekad nav par vēlu pacelt galvu un nostāties uz k  ajāšm-pietiek rāšpot

Dzēsts profils 6. sep 2015. 16:31

priekš damja-par pārāk plakātisku.

savsem k. 5. sep 2015. 21:26

Nead nesaki nekadnesakinekadnekanesakunekad.. kā tur īsti bija  

max m. 5. sep 2015. 15:40

Egils Dambis izskatàs jédzigs dzejdaris . Dod pareizu sapratni .

Guna a. 5. sep 2015. 11:17

Kas nokavēC - pazaudēC ! /iz dzīves - atziņa !/  

Dzēsts profils 5. sep 2015. 10:32

Man ar šķiet, ka mēdz būt arī par vēlu...

Anita A. 5. sep 2015. 09:56

Dažreiz tomēr IR par vēlu... ir....Kad viņi vairs mūs nesadzird. Un neko neatbildēs.
Varbūt tāpēc mēs tik rūgti mēdzam raudāt kapsētās...

Autorizācija

Ienākt