Apzinos, ka daudzi man nepiekritīs, taču es uzskatu, ka greizsirdība nav normāla un liecina par indivīda mazvērtības sajūtu, privātīpašnieciskumu un infantilismu. Manuprāt, jo cilvēks ir veiksmīgāks, kaut ko vairāk sasniedzis dzīvē un pārliecinātāks par sevi, jo greizsirdība tam izpaužas mazāk.
Kā doma parējie?
....tas ir tikai Jusu domas meitenes....viriesi ta nedoma....
Piekrītu Gitai Osei...greizsirdība ir bailes un nepārliecinātība,arī privātīpašnieciskums
....parlieka greizsirdiba...ta jau ir bistama slimiba,bet teiksim...ja es uzticos savai sievietei...ka pats sev...tad ari tada greizsirdiba ...var neuzpeldet....
Ja vīrietiss ir kā apmāts un greizsirdīgs,tad viņš bīstams personiskajā dzīve,jo tu viņam esi dārgāka,jo spēcīgāku spiedienu viņš izdara uz tevi,mēģinot pasargāt un paglābt,bet padodoties viņa spiedienam,tu kļūsti aizvien bezpalīdzīgāka un nesakarīgāka .Un tad sāc domāt,kā nauda ir,bērni ir,vīrs normāls un simpātisks,bet no kurienes dvēselē tādas skumjas un nomāktība?
..normālās devās- normāli;
..ne visai normālās izpausmēs??- .....
sisi drilla 11:47
Greizsirdība- PTO ( pašapziņas trūkums organismā) !
Tā ir nepārliecinātība par sevi - kad liekas, ka tas otrs/otra ir labāks, skaistāks, gudrāks u.t.t. un es tāds/tāda neesmu. Arī - bailes.
Domāju līdzīgi un pilnīgi piekrītu, anna marija !
Varētu būt, ka kādā patiesi ideālā saskaņas punktā greizsirdībai vairs nav vietas... Mēs taču absolūti visu piedodam saviem bērniem, gandrīz visu - saviem vecākiem. Tātad ir kāds dvēseles stāvoklis, kad tas varētu attiekties arī uz citu cilvēku, kurš ir tava otrā, kaut kad Dieva, karmas vai kāda nebūt cita pārbaudītāja nodalītā un meklējamā puse... Atrast laikam reti izdodas.
Anita Savicka 11:14
Nav obligāti. Greizsirdīgais, piemēram mierīgi var domāt, ka šo mīl, lai gan tā nemaz nav. Mīlestības ilūzija.
Inetiņ,pareizi,pareizi-tam,ko reiz mīlēju nu ir ļoti labi un man neskauž
Kaut kā tā,
iespējams,ka neapzināta sevis pazīšana.Man līdz šim tabijusi sveša.
Protams, Anit, ka, lai cik cilvēks arī būtu pārliecināts par sevi, viņam ir bailes, šaubas, kā nu bez tā..tik pret patiesi mīlamu cilvēku nevajadzētu būt greizai sirdij, bet vēlmei, lai tam otram viss ir labi, pat, ja viņs nav kopā ar tevi, bet citu.. nu tā kaut kā, vismaz man tā šķiet.
Greizsirdība ir bailes zaudēt otra mīlestību. Arī vispašpārliecinātākie nemaz tik neaizstājami un ideāli nejūtas. Nepazīstu nevienu, kurš nebaidītos... Vai to parāda atklāti, tā jau cita lieta.
Piekrītu , anna marija
Greizsirdība-greiza sirds, privātīpasnieciskums> mans, mans un tikai mans... mīlestībai nevajadzētu būt ar greizsirdības piedevu, jo mīlamu cilvēku nevar iekārot savā īpašumā.
...te nav runa par milestibas izradisanu...te ir runa par greizsirdibu ka tadu..
Parasti greizsirdībai bonusā nāk vēl dusmas, aizvainojums, žēlums pret sevi...
oki doki.....Greizsirdība = Šaubas. Par kāda uzticību un mīlestību.... pieķeršanās attiecībām, īpašnieciskās jūtas....