PALĪDZAT MAN LŪDZU ATRAST VIŅU/ HELP ME TO FIND HIM!

2. mai 2013. 14:43

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (8)

Andris L. 4. mai 2013. 17:32



    ...Tā arī Es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.(Lūkas 11:9)

     Ja kāds gribēs "aizrakties" līdz Dievam un raks pietiekoši dziļi, tad viņš (viņa) aizraksies līdz patiesībai...un arī ja kāds gribēs aizrakties līdz patiesībai un raks pietikoši dziļi, viņš aizraksies līdz Dievam  (no mācītāja J.Rubeņa sprediķa).

   Dievs atklājas tiem, kuri nekliedz, bet prot ieklausīties, Viņu sajūtam tad, kad ir grūti un visas citas cerības jau ir atstājušas...

     Pie Dieva katrs cilvēks nonāk atšķirīgā veidā.  Bieži vien Viņu atrod meklētājs, kurš jau ir gandrīz paguris dzīves jēgu meklējot maldu ceļos...

   ...novēlu nepagurt, atrast un nepazaudēt !  
    

Dzēsts profils 2. mai 2013. 18:48

Ja reiz ir Dievs, tad ir saprātīgi domāt, ka Viņš ir izdomājis arī dažus veidus kā mums par Sevi pastāstīt. Mēs ticam, ka Bībele ir Dieva atklāsme cilvēkiem un, ka tajā mēs redzam sevi atklājušā Dieva raksturu. Tādēļ arī Dieva vārds ir aprakstīts kā Viņa “sēkla” (1Pēt.1:23), jo tas iedarbojas uz mūsu prātu un mūsos tiek veidots jauns radījums, kuram ir pazīmes, kas raksturīgas Dievam (Jek.1:18; 2 Kor.5:17). Tādējādi, jo vairāk mēs sevi atveram Dieva vārdam un no tā gūstam sev mācību, jo vairāk Dievs mūs dara “līdzīgus Sava Dēla tēlam” (Rom.8:29), kurš pēc sava rakstura bija pilnīgs Dieva atspoguļojums. (Kol.1:15). Tajā arī slēpjas Bībeles vēsturisko daļu studiju vērtība: tās ir pilnas piemēru kā Dievs ir izturējies pret atsevišķiem cilvēkiem un vesalām tautām, vienmēr mums atklājot vienas un tās pašas pamatīpašības.

Ebreju valodā personas vārds bieži vien atklāj arī viņa raksturu un/vai informāciju par šo cilvēku. Daži skaidri piemēri:

‘Jesus” = ‘Pestītājs’ – jo “Viņš atpestīs Savu tautu no viņas grēkiem” (Mat.1:21).

‘Abrahams’ = “Tēvs daudziem” – “jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis” (1.Moz. 17:5)

‘Ieva’ = ‘Dzīvā” – “jo viņa ir visu dzīvo māte” (1.Moz. 3:20)

‘Simeons” = ‘dzirde’ – “Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu, un sacīja: "Tas Kungs ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, un Viņš man arī šo ir devis” (1.Moz.29:33)

Jer.48:17, moābiešu pazīšana tiek salīdzināta ar Moāba vārda pazīšanu. Psalmos bieži vien tiek vilktas paralēles starp Dievu pašu un Viņa Personību, viņa vārdu un darbību (Ps.103:1; 105:1; 106:1,2,12,13).

Tādējādi tiek gaidīts, ka Dieva vārdi un nosaukumi sniegs pēc iespējas vairāk informācijas par Viņu pašu. Tā kā ir tik daudz Dieva rakstura un mērķu aspekti, Viņam patiesībā ir vairāk nekā tikai viens Vārds. Detalizētākas studijas par Dieva vārdu ir ieteicamas pēc kristībām; turpmāka izpratne par Dieva raksturu, kā tas ir izteikts Viņa vārdā, ies līdzi visu mūsu dzīvi, ko dzīvosim Kungā. Tāpēc turmākais ir tikai ievads tam, kas ilgs visu dzīvi.

Kad Mozus vēlējās dziļākas zināšanas par Dievu, lai tas stiprinātu viņa ticību ļoti traumatiskā viņa dzīves periodā, eņģelis “..nosauca Tā Kunga Vārdu. Un Tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: "Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā, kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēku..” (2.Moz.34:5-7).

Tas ir skaids pierādījums, ka Dieva vārdi aptver Viņa raksturojošās īpašības. Tas, ka Viņam tādas piemīt, pierāda, ka Dievs ir personiska būtne – un ir bezjēdzīgi spriest, ka kādai gara dvesmai varētu būt tādas pašas rakstura iezīmes, kādas ir arī cilvēciskām būtnēm.

Dievs ir izvēlējies vienu noteiktu vārdu, ar kādu Viņam patiktu būt pazīstamam Saviem ļaudīm: tas ir kopsavilkums, Viņa cilvēkiem domātā nolūka iemiesojums.

Izraēlieši bija vergi Ēģiptes zemē, un vajadzēja, lai viņiem tiktu atgādināts Dieva nolūks pie viņiem. Mozum tika uzdots pastāstīt viņiem Dieva vārdu, lai viņiem būtu iemesls atstāt Ēģipti un sākt ceļojumu uz apsolīto zemi (sal. 1.Kor.10:1). Arī mums jāsaprot pamatprincipi, kas saistīti ar Dieva vārdu, pirms mēs tiekam kristīti un sākam savu ceļojumu pretim Dieva Valstībai.

Dievs Izraēlam teica, ka Viņa vārd ir JAHVE, kas nozīmē “Es esmu kas Es esmu”, vai, tulkojot vēl precīzāk ‘Es būšu, kas es būšu” (2.Moz.3:13-15). Šis vārds vēlāk tika mazliet pagarināts: “… Tā tu saki Israēla bērniem: Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs … - tas ir Mans Vārds mūžīgi, to atcerieties uz audžu audzēm” (2.Moz.3:15).

Tādējādi Dieva pilns vārds ir “Tas KUNGS Dievs.”

Vecā Derība ir sarakstīta galvenokārt ebreju valodā, un gan angļu, gan arī latviešu tulkojums neizbēgami zaudē detalizētu vārda “Dievs” izpratni, to tulkojot. Viens no visbiežāk sastopamajiem ebreju vārdiem tulkojot vārdu ‘Dievs’ ir ‘Elohin’, kas nozīmē ‘varenie’. Dieva ‘memoriāls’, Vārds ar kādu Viņš vēlas tikt pieminēts, tātad ir

JAHVE ELOHĪM
kas nozīmē
VIŅŠ, KAS TIKS ATKLĀTS STARP VARENAJIEM

Tātad tas ir Dieva mērķis – atklāt Savu raksturu un Savu būtību lielā ļaužu grupā. Paklausībā Viņa vārdam mēs tagad varam sevī attīstīt dažas no Dievu raksturojošām īpašībām, jo Dievs sevi kaut kādā veidā atklāj cilvēkos, kas Viņam patiesi tic šajā dzīvē. Bet Dieva vārds ir pravietojums tam laikam, kas nāks, kad zeme būs pilna cilvēku, kas līdzinās Viņam, gan pēc sava rakstura gan dabas (sal. 2.Pēt.1:4). Ja mēs gribam, lai arī uz mums attiecas Dieva plāns un lai mēs, tāpat kā Dievs vairs nebūtu mirstīgi un dzīvotu mūžībā kā morāli pilnīgas būtnes, tad mums arī sevi jāsaista ar Viņa vārdu. Veids, kā to panākt, ir tikt kristītam Jahves ElohĪma vārdā (Matt.28:19). Tas mūs padarīs arī par Abrahama pēctečiem (Gal.3:27 – 29), kuram tika apsolīta šī zeme kā mūžīgs mantojums (1.Moz.17:8; Rom.4:13) – par grupu ‘vareno’ (‘Elohim’), kuros Dieva Vārda pravietojums tiks piepildīts. Tas sīkāk tiks izskaidrots 3.4. nodaļā.

Dzēsts profils 2. mai 2013. 18:47
Dzēsts profils 2. mai 2013. 18:43

    

Ingrida X. 2. mai 2013. 18:30


..ja godīgi- pat nesapratu- pusmelnais humors vai- kas??

Dzēsts profils 2. mai 2013. 16:56

1.Tev nebūs nicināt, tev nebūs nokaut:
Bet par jūsu asinīm, jūsu dzīvību, Es prasīšu atbildību: no ikviena zvēra Es to prasīšu un no katra cilvēka, no ikviena jūsu vidū Es to prasīšu; cilvēka dzīvību Es atprasīšu. Kas izlej cilvēka asinis, tā asinis caur cilvēkiem tiks izlietas, jo pēc Dieva tēla Viņš cilvēku ir radījis.(1. Moz. 9:5,6)
Tev nebūs nokaut.(2. Moz. 20:13) Kas nokauj vērsi, līdzīgs tam, kas cilvēku nokauj; kas upurē jēru, līdzīgs tam, kas lauž sprandu arī sunim; kas upurē ēdamu upuri, līdzīgs tam, kas upurē arī cūkas asinis; kas vīraku kvēpina kā piemiņas upuri, līdzīgs tam, kas cildina arī elkus. Kā šie izvēlējušies paši savus ceļus un viņu dvēselei labpatīk šādas viņu pašu nelietības. (Jes. 66:3) Nokauto vidū tam ierādīta guļas vieta ar visiem tā karavīriem. To kapi atrodas visapkārt ap viņu. Tie visi ir neapgraizīti, zobena nokauti tādēļ, ka tie kādreiz izplatīja briesmas un šausmas dzīvo zemē; tagad tie cieš savu kaunu starp nogrimušajiem bedrē, tie guldīti nokauto vidū. Tur ir kopā visi ziemeļu valdnieki un visi sidonieši, kas nogrimuši pie nokautiem un kaunā likti kaut gan reiz bijuši šausmu iedvesēji un varoņi būdami. Tie guļ neapgraizīti līdzās ar zobenu nokautajiem un pārdzīvo savu kaunu kopā ar nogrimušajiem bedrē.( Ec. 32:25,30)
Bet arī kareivji to jautāja: "Ko tad mums būs darīt?" Un viņš tiem atbildēja: "Neaplaupait nevienu un neizspiediet nevienam naudu un esiet mierā ar savu algu."(Lūk. 3:14) Tad Jēzus saka tam: "Bāz savu zobenu viņa vietā, jo visi, kas ņem zobenu, no zobena aizies bojā.(Mat.26:52) Kas ņem gūstā, aizies pats gūstā; kas nokauj ar zobenu, to nokaus pašu ar zobenu. Šeit parādās svēto izturība un ticība.(Atkl. 13:10)
Jo, kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem. Jo, kas ir sacījis: tev nebūs laulību pārkāpt, - ir teicis arī: tev nebūs nokaut. Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tad tu esi kļuvis bauslības pārkāpējs.(Jēk. 2:10-11)
Un Dievs sacīja viņam: "Ne tā! Ikvienam, kas Kainu nokauj, tiks septiņkārt atriebts." Un Dievs pielika Kainam zīmi, lai tas, kas viņu sastaptu, to nenokautu.(1. Moz. 4:15)
Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri. Bet viņi kā Ādams ir pārkāpuši derību un kļuvuši Man neuzticīgi.( Hoz. 6:6,7)
Nabadzīgo ienīst pat viņa draugs, bet tādi, kuri bagātos mīl, ir daudz. Kas savu tuvāko nicina, tas grēko, bet svētīgs ir tas, kas iežēlojas par nelaimīgiem. (Sal. pam. 14:20,21)

Kas apsmej nabagu, tas nicina viņa Radītāju, un, kas priecājas par cita nelaimi, nepaliks nesodīts. (Sal. pam. 17:5)

Dzēsts profils 2. mai 2013. 15:40

Vasilijs P. 2. mai 2013. 15:12

Pareizi!Ar spiegu kersanu kulinarija un uz Chibrikiem-daudz nenopelnisi...

Autorizācija

Ienākt