Mans domas.

8. apr 2013. 01:21

Tavas domas ir ka veja plusma,
Kad odas ar vien talak.
Dzila loti dzila meza
Tas apmaldas un atkal atgriezas
Pie vietas, kur kadreiz ir buts
Un tavas domas saprot, ka
Neapmaldijas jo atradas vieta,
Kur kadreiz ir buts
Vieta, kas varda ir- sirds
Un sirds atkla un atkal pukst
Kamer sajut, ka liksmo
No tavam domam
No tavas sirds un milestibas
Un tad sie jaukie vardi, ko teiksu tev
Gaidu, skumstu un ilgojos,
Tikai pec tevis.

Atslegas vārdi: domas966

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (2)

Ingrida X. 8. apr 2013. 03:15

un- neceri nu velti- Sivēns nav tik dumjš, lai, izdabūjis Tevi no savas alas, gādātu atk jaunu rijamo...nee!!:P
/neaizvainojies- tikai mana Tava 'dzejoļa' izpratne, caur to- interpretācija/
..................................
veiksmīgu nedēļu, kas nu jau laikam skaitās iesākusies:)

Ingrida X. 8. apr 2013. 03:09

pirms minūtēm desmit palasījos tieši pretējo-
mazāk rakāties pagatnē.
protams- doma ne svaiga, bet- reizēm der nejauši sev to atgādināt. Neatlaižot pagātni- netiksi tālāk.
Bet- vai man zināt, un- vai jāzina?- Tavu motivāciju, esot Te?
Vrb ta ir Pūka motivācija?- iesprūst, kad apēdis visus Sivēntiņa labumus?:D

Autorizācija

Ienākt