Velos un varu palidzeet, bet tas prasa pacietiibu no abaam puseem. Bet, ja cilveeks vairs negrib dziivot un noraida paliidziibu, ko tad dariit?
Atslegas vārdi: psihologija4809, veseliba7048, attiecibas38723, meditacija20
Jut i. 4. mar 2013. 10:52..ir dziivee reizes,kad labaakaa paliidziiba ir nepaliidzeet!!!...cilveekam kaadreiz vajag
pa$am ar visu tikt galaa...beerniibaa maate ruupeejaas,veelaak sieva(viirs)...vecumdienaas beerni paruupeesies....bet ir tomeer reizes,kad cilveeks tikai un vieniigi pats sev var paliidzeet...vai diemzjeel aiziet bojaa...arii tas ir pa$a cilveeka izveeles celj$....zjeel,bet stiprie putni aizlido,vaajie paliek...un ,lai jau vunji paliek...
Andris L. 4. mar 2013. 10:49 Cilvēkam pašam ir jāgrib, jācenšas, jāuzstāda savu mērķi. Tikai tad viņam ir iespējams palīdzēt. Viņa vietā izvēli izdarīt nevar, viņa dzīvi viņa vietā nodzīvot arī nevar.
Domāju ka vispirms cilvēkā jāatmodina šī gribēšana dzīvot, jāpalīdz saskatīt atlikušajai dzīvei jēgu.
Dzēsts profils
4. mar 2013. 10:45varbūt cilvēkam vajadzīgs laiks, lai sakārtotu savas domas...izsāpētu kādu sāpi....es arī atgrūstu jebkuru, kurš bāztos ar saviem padomiem un palīdzību nelaikā. Ja ieilgst...tad gan jāmeklē risinājums
Inta V. 4. mar 2013. 10:42Vienalga nepamest,sniegt tam palīdzības roku.
Dzēsts profils
4. mar 2013. 10:37Eij armijā !
vilnis s. 4. mar 2013. 10:34Ka gan tu vari palidzēt ?
Ieva B. 4. mar 2013. 10:33Cilvēkam pašam vispirms ir jāuzdod sev jautājums ,ko viņš vispār grib!?
Dzēsts profils
4. mar 2013. 10:33Pieaudzis cilvēks pats izdara savu izvēli,kāpēc domā,ka viņa izvēle nav jāciena?