Sirds sāpēs
Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
/dzejoļa autors Kitija Mangule/
Atslegas vārdi: dzeja18355
Lota Z. 18. jan 2013. 13:33jā
Dzēsts profils
17. jan 2013. 15:05Aizkustinoši un mīļi.
Lota Z. 17. jan 2013. 07:53katru dienu ielikšu kādu,šādu tekstiņu. ;)
dior d. 16. jan 2013. 23:39Valdim - ar labs xD
dior d. 16. jan 2013. 23:38man ļoti patīk šitas
Dzēsts profils
16. jan 2013. 18:14Ta jau ir ar sievietem....
Valdis V. 16. jan 2013. 15:51īsas rindas, domas straujas
meitēns dabūj's kurvīti
stāv uz staburaga kraujas
naidu pucē ar nagu vīlīti
Guna a. 16. jan 2013. 15:42... sasista glāze -
zīme ,
ka pazemes metro Tavā -
izdziest spuldzes...
dodas vilciens uz staciju -
Splīns ,
pietura nākošā -
Depresija ...
nekavējies ne mirkli -
ekspresiju ieslēdz savu ,
rokas norauj bremzi -
STOP !
/ Guna anuG/