Emancipācijas ideju pārņemtas, sievietes izdomājušas līdzināties vīriešiem, kļūt "patstāvīgas", pašas veidot savu karjeru un dzīvi.Sieviešu līdztiesība un viss emancipācijas murgs ir sagriezis kājām gaisā jebkādas veselīgas attiecības starp vīrieti un sievieti un principā ir sagrāvis arī ģimenes. Sievietes no apbrīnas, mīlestības un pielūgsmes objekta ir kļuvušas par līdztiesīgu subjektu. Skan briesmīgi, bet tā tas arī ir. Šo absurdu apliecina fakts, ka sievietes vēl joprojām grib būt pielūgtas, apbrīnotas un mīlētas, bet tanī pat laikā arī emancipētas un līdztiesīgas.Līdztiesības ideja starp vīriešiem un sievietēm pašā saknē ir aplamāka par aplamu. Pretstatu harmonijas vietā cilvēki grib noreducēties līdz vienādajam. Tas ir tas pats kā, ja ūdens pieprasītu tiesības līdzināties ugunij vai nakts tiektos kļūt līdzīga dienai. Sievietes cenšas nosēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi. Neizdosies. Viena no sfērām cietīs. Un, kā dzīve rāda, arvien vairāk un vairāk sāk ciest mīlestība, apbrīna un pielūgsme. Sievietes vienlaicīgi to nepārtraukti pieprasa no vīriešiem, tanī pat laikā neapturami brauc pretējā virzienā.Sievietes ir izcīnījušas līdzvērtīgas tiesības piedalīties lodes grūšanas un vesera mešanas sacīkstēs, šķūrēt sniegu, dienēt armijā, vadīt organizācijas un pat valstis. Sievietes meklē laimi ne sievišķīgās sfērās. Tāpēc arī sirgst ar neapmierinātību un nepiepildītības sajūtu. Sievietes emancipācijas rezultātā sāk zaudēt savas vērtīgākās īpašības un dotības.Bēda slēpjas apstāklī, ka tiesības dod ne tikai iespējas, bet uzliek arī pienākumus. Iegūstot vīriešu tiesības, sieviete vienlaicīgi uzņemas arī pienākumus, kas neatbilst viņas dabai. Patērējot milzīgu enerģijas daudzumu, sievietes mērkaķojas pakaļ vīriešiem. Nav brīnums, ka nepaliek laika sievišķīguma izkopšanai. Zaudētājos no tā paliek, pirmkārt, jau pašas sievietes, otrkārt, protams, arī vīrieši un, treškārt, neizbēgami tie ir bērni, kas mātes mīlestības vietā saņem mammas telefona zvanu no ‘ļoti svarīgas sapulces’, kura kārtējo reizi ievilksies līdz vēlam vakaram. No šādiem bērniem vēlāk izaug vīrieši, kas nemāk cienīt sievietes, jo nebija jau iespēju to iemācīties.Ja atrastos kāds vīrietis, kas emancipācijas murga nomākto sievieti vienkārši samīļotu, apčubinātu, un nevis reizi gadā, bet katru dienu... Ja sieviete sajustos gribēta un mīlēta, un tā justos katru dienu ... Tad sievietei nebūtu grūti ātri vien apjaust, ka sievišķīga sieviete ir daudz vērtīgāka par emancipētu sievieti. Sieviete sev vēlas vīrišķīgu vīrieti. Velti domāt, ka vīrietis sev nevēlas sievišķīgu sievieti. Nevienam normālam vīrietim neinteresē ne emancipēta, ne marcipanizēta, ne performēta vai vēl kādā veidā deformēta sieviete.Taču likteņa ironija ir tāda: jo sieviete ir sievišķīgāka, jo lielākas iespējas viņai dabūt vīrišķīgu vīrieti, un, jo sieviete ir deformētāka, jo atbilstošāku otro pusīti viņa saņems. Līdzīgais pievelk līdzīgo.
Atslegas vārdi: doma23287
Sieviete ,pirms kļūst sieviete, ir meitene. Ko meitene ir redzējusi savā bērnībā kā paraugu.Vispirms tēvu. Ja viņam vairāk interesē, viņa atzīšana ar darbu pie kaimiņiem nevis mājās, jo tad viņu pacienā ar spirtoto, bet mājās to nedod.Mājās jānes atbildība par ģimeni, -malka, zeme, kūts smagie darbi.....bet ,ja neesi mājās, sieva pati tiek galā. To meitene redz.Kad izaug par sievieti, viņai jau izstrādājusies doma:"Nekad nedzīvošu kā mamma, tik smagu lauku dzīvi, paskat , viņai tikai 55 un jau salīkusi ar muguras sāpēm, roku tirpoņu, bet tēvam ...jau cita ģimene.Smagu darbu darīdama,māte zaudējusi sievietes skaistumu, veselību....... Kas vainīgs ??? Tēvs, jo viņam patika tūlītēja atzīšana ar labu samaksu-pudelē. Māte nevarēja viņu mūžīgi paslavēt, jo bija pārgurusi audzinot bērnus un vīra mājas soli apdarīt. Kā izveidojies jaunās sievietes dzīve ??? Pamēģināja- gadījās līdzīgs vīrietis, kā mātei... Viņam censties izpatikt, būt kā māte vīram, bet ....tas visu vēl vairāk pasliktina. Izveidojās apburtais loks. Negribēja dzīvi kā mātei, bet iznāca vēl sliktāk, jo viņai bērnība tika traumēta.Kādai būt sievietei, lai liktu vīrietim nest atbildību par izvēlēto dzīves biedri un kopīgi ražotiem bērniem.Vai sieviete viena ir vainīga. Vīrieši !!! Tad nesiet dzīves atbildību pret izvēlēto vājāko dzimumu, tak parādiet, ka esat stiprais dzimums, lai sievietei nevajadzētu mežā zāģēt malku, un veikt kapitālo remontu mājai, maisot betonu ar rokām.Pēc sava smagā darba , lai jums pietiktu spēka pateikt sievai mīļu vārdu, kā jūs to prasāt no pārgurušās sievietes.
Galvenais , lai nostrādā dzirkstele aizdedzē ! pārējais pieslīpējas .
Emancipācija un feminisms - nu tās nav gluži idejas un sievietes cīņa par to, lai nostātos blakus vīrietim it visā un , ja sanāk, tad vel - izgrūstu šamo no ejoša vilciena laukā.. Tās ir idejas un pieteikums tam, ka sievietei ir tiesības uz to pašu cieņu, līdztiesību daudzās dzīves jomās( ļoti praktiskās , starp citu)- ar vīrieti.
Un nevajag iedomāties, ka pirms kāda laika, kad it kā nebija so terminu un ideju- tad nu bija viena vienīga pielūgsme , mīlestība un harmonija starp dzimumiem..
izlasīju un atļaušos izteikt savas pārdomas ...tātad kā Tu -vīrieti domā ,kurā brīdī tad viss tā tapa? sāksim ar kariem ,vīri aiziet -paliek sieviete ,kurai nu jāuzņemas vien pašai visi darbi -lai uzturētu un pabarotu savu ģimeni -tātad kā tas notiks -pavārds jākurina -jākurina -tātad vajadzīga malka -malka ir mežā -ej nu sieviete ar cirvi rikās un cērt mežu -labi tas jau filmās ir parādīts -pie. -,,Ilgais ceļš kāpās ,,kas tad cirta tai brigādē tos mežus -sievietes ,tālāk lauki jāapstrādā ,lai būtu nu iekurtam pavārdam virsū likt -tātad pašai jāar un jāsēj ,ja zirgus atņēma -pašas jūdzās ratos -nu ko iznākums -raupjas sastrādātas rokas un spēks ,kas iegūts arklu velkot -bet ir kas tāds ,kas tomēr tai sievietei ir palicis -želums un māka aprūpēt un gādāšanas māksla -ja atnāca tas vīrietis no kara .tad bija jāžēlo ,jāčubina ,jo atnāca jau arī bez rokām un kājām ,...tā liekas izveidojās tās stiprās ,kam gribi negribi bet tas dzīves smagums pašām jāiemācās vilkt -tādas nu savas mātes redzēja -meitas ,un zin laikam daudzas mācījās ...tālāk -vīrietis redzēdams ,ka sieviete pati var visu ar sāka izlaisties -pamet sievieti ar bērniem ,jo zin ,ka viņa šiem mazajiem badā nomirt neļaus ,viņa tak stipra un nu šis tik staigā no vienas pie otras -sākās staiguļu laiks ..tākā visam ir dziļas saknes jau pagātnē ...nu tagad ir stipras sievietes ,kas nav aizmirsušas ,ka ja vajag var visu pati ...protams iekšējā balss sauc -es tak sieviete -es gribu lai mani žēlo un palutina ,bet kas to darīs ?jā arī mēs esam vainīgas -sievietes ,kas izaudzinājušas dēlus (es nerunāju par sevi ,man nav dēlu)un baidīdamās un izjutušas dzīves smagumu kā ir kad paliek bez vīrieša -nu tik šie lutināti un iznākuši -ir kā pussievietes -ne vairs art ,ne celt ,ne velt prot ...
manas rociņas ir maigas un apčubinātas un man nav jācēwrt malka un jāveļ bluķi ,man laiks ir būt sievietei ,bet cik tādu ir un kam pateicoties sieviete nevar atļauties būt sieviete? ja vīrietis būs vīrietis ,tad sievietei būs laiks sevi lutināt un būt sievišķigai ......................................
Nu izlasot ta varetu ari teikt.Bet,vienmer ir iznemumi.
Valdi Kazimira dēl, man to nevajag:))) es priecājos, ka šerpiem vīriešiem arī būs iespēja dzīvē ko līdzvērtīgu atrast...nenovēlu nevienam vientuļnieka dzīvi:P:D
Sev līdzīgu???To vajag? Paskaties spogulī.
un kas tur slikts...ja šāda tendence parādījusies...vīriešiem pavīd lielākas iespējas satikt sev līdzīgu:)katram savu...
Cilvéces vésturé jau ir bijis gan patriarhàts(kad valda viirie$i),gan matriarhàts(sievietes nosaka lietu kàrtiibu).Tagad ir pienàcis abu laiks.
Ja dabai kautkas nepatiks,tas izmirs pats savà ce£à,
Un radiisies atkal Adams ar Ievu!
nu precizi nezinu bet klist legenda ka ES vel joprojam sievietem ir aizliegts stradat meza ar motorzagi
Tas nav lāsts,bet gan mūsdienu situācija.