“Palīdzēt” ir skaistākais darbības vārds pasaulē tūliņ pēc darbības vārda “mīlēt”.
Mīlestība iznīcina nāvi un pārvērš to par neesošu rēgu, tā pārvērš bezjēdzīgu dzīvi par ko apjēgtu, padara nelaimi par laimi.
Mīlestība ir visspēcīgākā no visām kaislībām tāpēc, ka tā vienlaicīgi pārņem gan galvu, gan sirdi, gan miesu.
Mīlestība bez pielūgsmes un sajūsmas - tikai draudzība.
Greizsirdīgie allaž raugās tālskatī, kas visas sīkas lietas padara lielas, rūķīšus pārvērš par milžiem, minējumus- par īstenību.
Atslegas vārdi: attiecības38711
Max, vai tad es ko citu saku? Tikai vēl piebildu- nevajag tik ļoti baidīties un noliegt to greizsirdību, tā ir normāla štelle. Parasti jau kā runa ir par greizu sirdi- tā stādās priekšā Otello cienīgas izdarības, bet -tas jau ir tikai viens no iespējamiem uzvedības variantiem.
Sonichka..
visi ir greizsirdiigi,pat mulka zvirbuliishi,paskaties - kaujas kà Ergli!
tas ir dots no dabas,visàm dziivàm radiibinàm..
Lielais Sugas Turpinàshanas Likums!
gudrs Tu esi! VISU CIENJU!
Ta ir demogogija.Mes visi kadreiz esam greizsirdigi.Un par parejo nerunajot.Tas viss ir saistits.
Greizsirdības pamati un saknes ir nevis saistīti ar otra cilvēka- ierobežošanu, necienīšanu...u.t.t.- tās ir tikai izpausmes.. bet-- paša nepārliecībā par sevi un ļoti zemā pašnovērtējumā. Arī mīlēt tāds cilvēks var patiesi- tik un tā - kā nu spēj. Tas, ka otram šāda mīlestība un tās izpausmes var nebūt pieņemamas- tas ir cits jautājums.
Mēs katrs reizēm par kaut ko šaubāmies- par sevi, par savu lēmumu un izvēļu pareizību, kur nu vēl- par savu nozimību- it seviški - otra cilvēka dzīvē.. tas ir normāli, tāds zināms stimuls pastrādāt ar savu " es", to stiprinot.
Greizsirdība- otra cilvēka ierobežošana (turēt redzes rāmjos),neuzticība, patmīlība, savtīgums , egoisms, otra cilvēka cieņas trūkums, redz to, kas patiesībā nav, tic vairāk savām iedomām , nekā mīļotajam cilvēkam,ieklausās apkārtējo nelabvēļu runās, nekā savam mīļotajam. Greizsirdības dēļ var nogalināt, var sakropļot, var pazemot= kāda šeit var būt runa par patiesu mīlestību?
Neviens nevar iztikt bez greizsirdības,ja patīkami ar šo cilvēku mīlēties, tikai tai jābūt minimālai. Mīlēties un mīlestība pēc manām domām nav viens un tas pats.Pie mīlēšanās pieskaitāma arī kaisle.
Patiesa mīlestība ir pavisam kaut kas cits.-pirmkārt, uzticība, ticēt mīļotam cilvēkam,draudzība, arī abpusēja mīlēšanās un šeit nav iemaisīta greizsirdība.
"Palīdzēt" - ir darbības vārds, par kura esamību reizēm ( un nemaz ne tik reti) būtu jāaizmirst, tieši tā otra cilvēka labā..
Ja dzīve ir bezjēdzīga kādam bez mīlestības, tad arī ar mīlestību tur lielu jēgu neatradīs. Nav adekvāti.
Mīlestiba un kaisle- viena otru papildina. Pielūgsme- tā jau ir spēle, nevis mīlestības sastāvdaļa.Un greizsirdība- tā piemīt katram no mums, un ir pavisam normāla štelle, ja to izprot un pieņem .Bez fanātisma un pārspīlējumiem.
Diemžēl mīlestība nāvi nevar iznīcināt.Tā tikai liek vairāk ciest par zaudējumu.Un atkal mīlestība tiek sajaukta vienā katlā ar kaisli.Tikai kaisle pāriet,bet patiesā mīlestība paliek.Mierīga,uzticīga,paļāvīga.Ja esi patiesi mīlējis,tad nespēj atrast aizstājēju.
Greizsirdīgie skatās tikai savās slimīgajās iedomās un redz tikai to ko grib redzēt,lai saceltu skandālus.Tai nav nekāda sakara ar mīlestību,drīzāk ar privātīpašnieciskumu.