Dabā, ai , gudrajā dabā visam ir sava vieta.
To , ko drīkst atļauties roze, nedrīkst atļauties biete.
To , ko drīkst sermulītis,nedrīkst pelēkais vilks.
Skaudīgi tauriņam pakaļ noraugās vagulis zilgs.
Dabā, ai , gudrajā dabā visam ir sava vieta -
Ozolu iestāda kalnā, apīnim pagādā mietu.
Nekāro , mīļo meitiņ, gulbi par draugu gūt,
Ja tu pati kaut drusciņ neproti  gulbe būt.
/Ārija Elksne /
1977
JĀNIS D. 9. apr 2012. 11:39katram maizes cepējam ir savs ēdājs ari katra podiņam vāciņš katrai rociņai savs cimdiņš neesmu atradis savu kas uzklausītu domu papriecātos par tevis padarināto darbiņu
Ritma R. 8. apr 2012. 22:52Skaisti.Austra Pumpure-tas ir bez komentāriem.Paldies.
Andrejs K. 8. apr 2012. 22:01Tagad uz dabas gudrībām ir ļoti stipri manāms,ka ir uzlikts veto liels.
Jo mūsu diženie vēlas lai mūsu daba paliek kā mēslaine.
Vineta K. 8. apr 2012. 20:52Man patika.
                      Dzēsts   profils
                     8. apr 2012. 20:35Visam sava vieta...un arī visam savs laiks. 
...katram savi prieki un rūpes, ..vienu dienu vari būt taurenis, otrā vagulis... tad arī vilks... 
un ne visi gulbji, kas negrib kādu sev par draugu...
Viss ir mainīgs...  
                      Dzēsts   profils
                     8. apr 2012. 20:13Pazīstu daudzus ģitāristus, visu cieņu AUSTRAI!
                      Dzēsts   profils
                     8. apr 2012. 19:51Skaisti un burvīgi...