Sirds nevēlas par manām sāpēm zināt,
Zieds neprasa vai tam ir atļauts plaukt.
Kaut varētu es sirdi noslīcināt,
Līdz nemaņai to ciešā dūrē žņaugt.
Kaut varētu..!
Bet kur lai ņemu spēku?
Uz izdedžiem vēl reizi ziedu sēt.
No savas sirds es šonakt velti lūdzu
Kaut varētu... es tevi nemīlēt.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
4. mar 2012. 09:14Nu uz izdedžiem, diez vai, kas vispār izdīgs.
Dzēsts profils
4. mar 2012. 00:47Tad jau Tev būs beigas,ja sirdi noslīcināsi,nožņaugsi,nevajadzēs vairs mīlēt!
Frēzija v. 4. mar 2012. 00:27Cietais rieksts ..... zieds plaukst un tas ir skaisti, bet mīlēt .... beznosacījuma mīlestība pret bērniem, bet par pārējo ..... sirdij nevar pavēlēt, tam ir jabūt kaut kam īpašam priekš dvēseles, ne jau nu katru pretimnācēju, tas protams neattiecas uz Tevi man prieks, ka Tu mīli
Dzēsts profils
3. mar 2012. 23:20JAdejo MELANHOLISKO valsi; paliks vieglak
Dzēsts profils
3. mar 2012. 23:17JAdejo MELANHOLISKO valsi; paliks vieglak
Madara M. 3. mar 2012. 22:14Kapec tik skumji?
Vasilijs P. 3. mar 2012. 22:12