Es aizbēgšu un pārvērtīšos ziedā,
Es iesakņošos kalna pierē cietā
Un iemācīšos sūkt no akmens veldzi
Un izsmaržot nakts klēpī savu smeldzi....
Pirms lēnām vītīšu zem dzērvju kāša
Ik lāsi saldmes bitēm atdāvāšu....
Es visu darīšu, lai iespītētu,-
Tu nepaliksi viens,
Es atstāšu tev rētu.
/Ārija Elksne /
Atslegas vārdi: dzeja18355, mīlestība34035, attiecības38723
Valdis m. 10. feb 2012. 19:39super viena reta vairak
IEVA I. 10. feb 2012. 19:34Tā arī ir , kad emociju lavīna ir pārvēlusies mums pāri , mēs sākam domā..t...
Vineta K. 10. feb 2012. 19:31Tas ir smagi,bet ja gribi but,pate laimiga,tad nedari ta.Tas nav risinajums,bet emociju lavina.
IEVA I. 10. feb 2012. 19:18Mīlestība mēdz būt dažāda, tā ir kā zieds, kas uzplaukst, vai nu saulē vai ēnā...
Dzēsts profils
10. feb 2012. 19:05Spītība, rētas atstāšana otram, aizbēgšana, --- vai tur vispār ir mīlestība.. Ja mīl, tad saudzē, nevis dara pāri.
raisa l. 10. feb 2012. 18:36tur tev taisniiba
Ledija J. 10. feb 2012. 18:36Loti cienu so dzejnieci,kura radija burvigu dzeju,skaisti
IEVA I. 10. feb 2012. 18:35Neprāts pavada mūs visu dzīvi, lai gan brīžiem domājam , ka tas tā nav
raisa l. 10. feb 2012. 18:29varbuut gadiem ejot esmu kluvusi praatiigaaka...jauiibaa daudz kas patika.
Benita L. 10. feb 2012. 18:27Vienas no jaunības mīļākajām rindiņām.
raisa l. 10. feb 2012. 18:25dziivee notiek savaadaak...vinam saap,bet tev no vina saapeem nav labaak.
IEVA I. 10. feb 2012. 18:23Spītība ir kā zāles , kas dziedē rētas, ja tās atstāj tu , bet ne tev,....
raisa l. 10. feb 2012. 18:20tik reeta paliks arii tev...