...tā gadās.
27. dec 2011. 17:23
Vaidi ielūzt kokā,
Bet es neskumstu daudz,
Skatos kā upe mokās,
Kad vējš krāces žņaudz.
Redzu kā viņas matos,
Sapinas dzejoļu driskas,
Vējš uzrauj svārkus platos
Un noglāsta kailās ciskas.
Aiztraucas domas ar vēju,
Skatiens pie kailumiem placis,
Tā arī neredzēju,
Kādas vētrai ir acis.
/ tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18358, dzīve38593, attiecības38696
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Maija V. 27. dec 2011. 19:22Tā bija,tā bija
tā notikās
kurš nu vairs acīs skatījās,
skatieni -draiskuļi-
svārku stērbelēs ieķērās
cisku kailumā sapinās,satinās-
gūstā padevās..
Dzēsts profils
27. dec 2011. 18:21
Frēzija v. 27. dec 2011. 17:52 .... vētrai laikam bij pievērti plaksti, lai neiešļāc ūdens acīs.....
Vineta K. 27. dec 2011. 17:47
Vasilijs P. 27. dec 2011. 17:24