tik ļoti skumji,ka nebija ļauts dzīvot...
9. dec 2011. 23:12
Sandim...in memory...
kur jūs esat
kas palikāt
es esmu ceļā uz gaismu
un nav man laika dots
ne izvērtēt
ne lemt
es vienkārši aizeju
jūs atstājot nesapratnē
par likteņa lēmumu tādu spēju
es aizeju
jūsu asarās savu dvēseli šķīstot
tā vieglāk jums
šīs skumjas pārvarēt
cenšoties noķert to staru
pa kuru tikai man ir ļauts iet
jūs līdzi neņemot
es aizeju jūs sargāt
visus patiesi mīlot
un novēlu
neaizmirstiet dzīvot
laiku šo
līdz gaismas staram spožam
kas savedīs mūs visus atkal kopā...(heart) (Sandija...)
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
aina b. 10. dec 2011. 11:34Tāda ir dzīve-nekas nav mūžīgs...
Azrael D. 10. dec 2011. 06:37
Tas būtu fonam...
uz V. 10. dec 2011. 01:34Tu vēl neesi iepazinusi visu dzīves krāšñumu lai tā teiktu! Pirms atvadies uz turieni, tu pajautā, kà tur ir?, -tas ir man! Un, kad es tev to izstāstīšu, tu sapratìsi, ka te ir mazāk atbildības nasta, kā tur, jo tur vairs nebùs jūtu bangas, kurus tikai te mums ļauts ir piedzīvot.
Vineta K. 10. dec 2011. 00:51Dzives isteniba,vienmer ir zel,bet diemzel tada ir dzive....
Dzēsts profils
9. dec 2011. 23:39...mēs visi ejam pa Piena Ceļu, lai satiktos TUR....
Frēzija v. 9. dec 2011. 23:37 ..... patiešām bij skumji, kad lasīju, lai gan nepazīstu......