Ja starp tevi un mani
nekā nav...,
tad tajā NEKĀ ir viss,
gan tas,kas vēl skan,
gan tas...,
kas jau nodzisis,
tur tukšums-
savu piepildi gaida,
tur tuksnesis-
klaidoni baida,
tur klusums-
kā pērkona dārds,
tur sākums-
kas sākumā vārds,
tur migla-
kā plīvurs,kā māns,
tur ledus-
pilns Ziemeļu okeāns,
tur tālums-
gaismas parseku gadi,
tur tas,
ko vēl neatradi...,
vēl tik vien,
kā  Visums jāpārskrien-
kājām...,
lai pajautātu,
kāpēc tik ilgi...,
tik ļoti ilgi
mēs viens pie otra gājām
 * dzejolis adresēts sev sava Es meklējumos  /tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18355, dzīve38631, attiecības38723
Kurzemniece E. 13. jūl 2011. 03:42Jā tā var iet un iet un visu mūžu nesatikt
slikts c. 12. jūl 2011. 22:44Santina,Tev izrādās ir laba humora izjūta un tici,es to protu novērtēt.
slikts c. 12. jūl 2011. 22:43Paldies Maija,Tu man jau kā tāds talismans.
                      Dzēsts   profils
                     12. jūl 2011. 22:39neiespējamā misija
                      Dzēsts   profils
                     12. jūl 2011. 22:30Tik pazīstami...lasu atkal un atkal...
Gundars Ī. 12. jūl 2011. 22:26