Panāc solīti pretim
un es
uzziedināšu debesis -
es to varu
es sargāšu tavu likteni
agrus rītus un
vēlus novakarus
panāc solīti pretim
es gaidu
pasniegtu roku
es uzziedināšu - tikai atļauj! -
katru ceļmalas koku
vienīgi panāc...
ne soļiem -
nāc ar sirdi
ar būtni
es uzziedināšu mums debesis
un nebūs
man nebūs
grūti
M. Laukmane #pasacīšu bet klusu#
Atslegas vārdi: doma23288, dzeja18355, attiecības38723
lietus l. 18. apr 2011. 22:09Jauka melodija!
Valentina G. 15. apr 2011. 13:57Необыкновенно нежные, полные любви и желания стихи! Валентина.
Sarma C. 15. apr 2011. 09:38jauks!
Dzēsts profils
15. apr 2011. 09:20
Frēzija v. 15. apr 2011. 07:08
Dzēsts profils
15. apr 2011. 05:32Ļoti patika,tas tiešām sirdij un dvēselei..............
Dzēsts profils
15. apr 2011. 01:10loti skaists dzejolis, pat viss jaukakie sapni tik skaisti nemedz but.
paldies.