ir tādi ziedi
kas rudenī uzzied
īsi pirms sniega
pirms došanās miegā
neparasti daiļi
nejūt tie baiļu
nosalšanu nīstot
jo nepazīstot
ir tādas sievietes
rudeņos uzzied
īsi pirms ražām
zied bez bažām
ļoti cer mīlēt
ikdienas spīlēs
dziļi iespīlētas
nemīlētas
ir tādi vīrieši
zied tie mūžam
zied starp gūžām
uzplaukst patrepēs
pudelēs
bariņos kūko
iedēt kur lūko
savējo gēnu
dzeguzēnu
/tālajs Sakura/
Atslegas vārdi: dzeja18358, dzīve38593, attiecības38696
Koša glezna, ar sabiezinātām krāsām uzburta, bet nu nav jau tik traki- ne visai daudz tādi ekstra gadījumi
nu jāāā, traki tiem patrepju kūkotājiem- dējējiem..., jo ar tām , kas tikai rudenī uzziedējušas, ar vairs dzeguzēnu iedēšana nesanāks...
(un paldies Dievam) , njā, gandrīz traģiska dzeja
...ir vīri tādi ,
kas gūžas
kā maizes klaipus
siltus -
pelnījuši ir ,
starp kurām -
ziedēt ...
sēklu sēt ,
un ražu briedēt ,
un nevis novecot ,
bet kopā -
ziedēt ...
/esIlga/
Simpātisks gara darbs. Iekrita gan acīs tās gūžas un sasmaidījos, jo tā, ja nemaldos, kaut kur Kurzemes pusē vecie ļaudis sauc zosis vai pīles. Tad tā tēlaini sanāk - vīrietis zied starp zosīm. (tik nesaproti, ka centos izsmiet, tikai tā asociācijas amizantas)
Skumja ironija.
Ļoti skaisti, patiesi. Paldies par sievietēm veltītiem jaukiem vārdiem!
Vislabāk man patika, ka ir sievietes, kas uzzied tik rudeņos, un ziedēšanu visu mūžu gan laikam nekad neviena nepiedzīvo..., bet starp vīriešiem gan ir tādi, kas prot ziedēt mūžam...Paldies par skumjo ironiju..