Man patīk - rozes.
Kādas? Tas - vienalga.
Par rožu krāšņumu
Es priecājos arvien.
Nē, ne jau tad,
Kad vāzē tās uz galda,
Bet līdz ar citiem ziediem
Puķu dārzos zied.
Kamdēļ gan rozēm
Radītājs ir devis ērkšķus?
Lai dur tās, ja pēc dailes
Steidz kāds roku sniegt.
Tad iepriekš padomās,
Vai ziedi ir tā vērti,
Ka pēc tam ilgi
Nākas durkļu sāpes ciest.
Var priecāties par rozēm,
Kātu neaizskarot.
No bitēm mācīties
Kā ziedus aplidot.
Ik sieviete ir zieds
Kā tauriņš klāt tai lido,
Tev nebūt - lācim,
Puķu dārzu nomīdot.
/Aija Celma/
Atslegas vārdi: dzeja18355
linda r. 19. mar 2011. 10:12skaistas gan ir
Frēzija v. 19. mar 2011. 00:59 .........skaisti vārdi........
Dzēsts profils
18. mar 2011. 23:19Dāvāju Tev rozi,bet nepaliec parādā,zini,ka par velti neko nedod!:
Dzēsts profils
18. mar 2011. 21:24Sajutu daudz lielāku atbildību par savu dzīvi.
vienkārši E. 18. mar 2011. 21:21Jā Ilzīt,Aija šeit par rozēm vien...man jau arī tās pārējās.
Ilze B. 18. mar 2011. 21:19Piekrītu.........roze - ziedu karaliene!
Bet man patīk vairāk tās pārējās...........un to ir daudz!
Aleksandrs V. 18. mar 2011. 21:17.....pavasaris ar modi - soļo vienā solī....
Dzēsts profils
18. mar 2011. 21:12Kas tur pa vidam bija, ja labums no tā nebija, – kam gan tas vajadzīgs!
vienkārši E. 18. mar 2011. 21:08Vai cik mūsu Jancuks gudrs-kas to būtu domājis!
Dzēsts profils
18. mar 2011. 20:52Sieviete, kas dzejo ir tas pats, kā zirgs kurš rēķina