Kā sāp tas viss,
Kas pagājis
Skaļš kliedziens to
Pat neizdzēš
Krūtīs asiņo sirds
Tik ļoti...
Pārgājis viss
Bet nekas nav izdzisis
Sirds tik smaga,
Un rokas tik vieglas...
Uz zemes dvēsele mana
Jau sen vairs nedzīvo
Piparmētru tēja,
Un šokolāde ” Laima ”
šīs sāpes manas
Neizdzēš...
Jo viens Tavs glāsts,
Un apskāviens...
Man sirdi dedzina...
Es nespēju ienīst Tevi
Kā gribētos.
/dzejoļa autors Kitija Mangule/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
stingers b. 9. okt 2010. 22:54Sirds suopees siis muljkiebas lasuut
Dzēsts profils
9. okt 2010. 21:44Sirds sadeg nemanāmi .
Evija J. 9. okt 2010. 20:53njam..tas sirds sapes ir pasas stulbakas,jo tu mokies del kada vai kadas.
kura/s ir piekrapis vai licis vilties tev..tas sap un ka vel,jo vajag paiet laikam lai parietu visas sis sapes..
bet loti labs dzejolis..;):)