Pārdomas pēc http://www.draugiem.lv/hot/?rid=40149 izlasīšanas.
Uz katru no punktiem ir neliels paskaidrojums, citādāk ir plika teorija par neko.

1.Cik daudz enerģijas aiziet, domājot par to, ko par mani domā citi. Ja man ir labas pozitīvas īpašības (kuras gan skolā nemāca izkopt vispār), kuras nav balstītas uz egoistiskas attieksmes principiem – man ir pilnīgi vienalga, ko par mani domā apkārtējie.
2.Jāiemācās cienīt apkārtējie un nedomāt par to, kādas viņiem utis. Jāizkopj labās īpašības – labi cilvēki visiem ir vajadzīgi, nebūs problēmu iedzīvoties. Jāiemācās pateikt blakus esošajiem cilvēkiem, cik ļoti viņi mums ir vajadzīgi. Kad cilvēks jūtas vajadzīgs, tas viņu ceļ spārnos un viņa sirds ir atvērta harmoniskai sadarbībai.
3.Kad cilvēkam ir labas īpašības, viņš staro kā maza gaismiņa, un nav jādomā, kā kļūt populāram – viņš jau ir populārs. Tādam vienmēr būs ko darīt, kur strādāt, ar ko draudzēties. Diemžēl sabiedrībā audzina līderus jau no pirmās klases, līdz ar to arvien vairāk cilvēku kļūst nevajadzīgi.
4.To, kā veikt pareizo izvēli, jāzina no mazotnes, jāzina savas psihiskās struktūras īpatnības. Ja vecākiem nav bijis laika būt kopā ar savu bērnu un jau no mazām bērnu dienām izpētīt, kādas viņam ir noslieces, tad vajag aizvest pie nopietna astrologa, lai viņš paskatās zvaigznēs, uz ko ir vairāk noslieces un ko vajadzētu ņemt vērā. Tas viss jādara jau no mazotnes, nevis pēc 12 bezjēdzīgi skolā pavadītajiem gadiem domāt, kur vēl veltīgi izniekot savu dzīvi.
5.Eksāmeni ir milzīgs stress, par kuriem aizmirst pēc nolikšanas. Jāiemācās nepieķerties rezultātam, bet darbībai. Jāiemācās attiekties pret savām darbībām tā, lai citiem būtu no tā kāds labums, un tad sarežģījumi dzīvē tiek pārvarēti pavisam viegli. Papildus nedaudz vajadzīgi spaidi materiālajā nodrošinājumā, lai cilvēku iemācītu pārvarēt grūtības, un tas nozīmē, ka vajadzīga regulāra, sistemātiska darba prakse jau no mazām bērnu dienām. Tāpēc jāatceļ tās muļķības, kurās ir likumiski ierakstītas bērnu tiesības par to, cik viņi drīkst strādāt, un ļaut vecākiem audzināt bērnus, likt viņiem strādāt, lai kļūtu par cilvēkiem, nevis tādiem rupučiem, kuri pie jebkuras neapmierinātības ir tiesīgi nodot savus vecākus policijā. DARBA TIKUMS JĀMĀCA.
6.Nesēdēt nevienam uz kakla ir ļoti labi, bet māca būt par egoistiem, jo tas nozīmē, ka es esmu neatkarīgs jeb MAN NEVIENS NAV VAJADZĪGS. Ja es esmu brīvs un mani panākumi ir atkarīgi tikai no manis paša – es nevienam nelūgšu palīdzību, tad arī citi ir brīvi no manis un man viņiem nav jāpalīdz. Lai katras dzīvo kā māk. Man pēc likteņa ir paredzēts vairāk naudiņas, un es to tērēju tikai priekš sevis, citam mazāk, un man viņam noteikti nav jāpalīdz – tāda filozofija veidojas. Jo vairāk nošķirtu cilvēku, jo mazāk ir iespējam harmoniska mijiedarbība. Lielāks pulks nozīmē lielāku rīvēšanos, tas savukārt liek vairāk cienīt citus. Atšķirtība rada kultūras džungļus.
7.Rietumu pasaulē darbs nozīmē darīt lietas, kuras man nepatīk, kopā ar cilvēkiem, kuri man neko labu nevēl. Hobijs – darbības, kuras man patīk ar cilvēkiem, kuri man patīk. Jāiemācās strādāt to darbu, kurš citiem ir vajadzīgs. Jāpriecājas par to, ka tas citiem dod labumu. Nevar visa Latvija studēt ekonomiku un jurisprudenci. Nevar visi uzreiz saņemt milzīgas algas. Lai izaudzētu labu augļu dārzu, vajag ilgus gadus rūpīgi kopt un audzēt katru kociņu šajā dārzā – cilvēku dzīve ne ar ko neatšķiras, tikai cilvēki ir iedomājušies, ka dzīvē viss ir savādāk.
8.Dari to, kas tev vislabāk padodas un būsi profesionālis. Tāpēc jāpazīst sava psihiskā struktūra, savas noslieces jau no mazām bērnu dienām.
9.Pieaugušo plāns – mazāk darīt, vairāk pelnīt, lielāku māju... Viss tiek darīts, lai gūtu baudu no materiālās pasaules un cilvēkiem visapkārt. Tikai cilvēki negrib būt par baudas objektiem, un ar laiku sākas nopietnas problēmas, jo lielās mājas kredītam nav naudas, nevar apkurināt, nav ko ēst, nav ko mugurā vilkt. Tātad plāns – BAUDĪT NERĒĶINOTIES NE AR KO. Tas viss ir aizgājis tik tālu, ka skolotājs skolā pat bērnam neko nedrīkst palūgt izdarīt – cilvēktiesību pārkāpums. Mūsu plāni ir radījuši jaunu kultūru – DZĪVE UZ CITU RĒĶINA.
10.Ticību vajag pamatot ar reālām zināšanām par to, kas es esmu, kāpēc es dzīvoju, kas ir citas dzīvās būtnes, kāds ir galamērķis. Ticības nav, jo nav pareizas vadības. Pareizas vadības nav, jo katrs dzīvo tikai sev.
11.Kritizēšana viens no cilvēku pamatgrēkiem, bez reālas garīgās prakses ar to nevar tikt galā. Visas psiholoģiskās metodes šajā plānā būs utopiskas. Ja cilvēks cenšas izdarīt visus savus pienākums, tad nepaliks laika kritizēt citus, bet vēlme dzīvot vieglāk, proti, uz citu rēķina. Var stundām ilgi kritizēt citus par nomesto papīru, bet cik maz laika vajadzētu patērēt, lai aizietu un paceltu pašam. Mēs negribam darīt to ko vajag, bet to, ko gribās, līdz ar to visiem spēkiem cenšamies ieņemt citu cilvēku vietu, arī ar kritizēšanas palīdzību. Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis, jo nav mums vairs normālas saskarsmes kultūras.
12.Lielākā daļa ģimeņu mūsdienās tiek veidotas, lai baudītu. Kad sākas grūtības, tad vīrieši, kurus sievietes ir pievilinājušas ar saviem daiļumiem, aiziet uz labākiem medību laukiem. Vīrietim ģimene ir milzīga askēze (atteikšanās no komforta), ja viņš ir noķerts uz lielā dekoltē un īso svārciņu āķa, tad ģimenes dzīve izbeigsies līdz ar pirmajām grūtībām. Vienā no konsultācijām, es uzdevu jaunam cilvēkam jautājumu: „Kāpēc Jums blakus ir tā sieviete?”, viņš atbildēja: „Man ar viņu ir labi!”. Tātad mums blakus ir otrs cilvēks, jo mums ar viņu ir labi jeb viņš mums sagādā baudu. Biežā attiecību maiņa un šķirto laulību skaits ir tam liecinieks. Mums otrs cilvēks nav blakus, lai mēs viņam darītu labu, lai mēs viņam kalpotu, bet gribam, lai viņš mūs izklaidē.
13.Mēs esam neatkarīgi un nevēlamies ar citiem veidot attiecības, izprast viņu vajadzības, tāpēc nav neviena, kas mūs saprastu. Kļūsti par citu cilvēku draugu – draugs nozīmē noliec otra cilvēka interese augstāk par savējām, uzzini par to, kas viņu interesē, ko viņam vajag – nekad nebūsi nesaprasts.
14.Mēs negribam darīt to, ko vajag, tāpēc mums nav līdzekļu, lai darītu to, ko gribās. No sākuma darbs, pēc tam augļi. No sākuma inde, pēc tam nektārs. Personīgie centieni ir par pamatu, lai cilvēks realizētu visus dzīves mērķus: pienākumu izpilde, savu vēlmju apmierināšana, pārticība un brīvība. Vajag strādāt, nevis sēdēt pie TV, datora, utt.