A davai nevirinasim vecus paladzinus! Ar visu smarzoni salikuma ar smakoni!

Dzīvo tagad, neaizmirsti pagātni un domā par nākotni!

Šonakt pagātni izravēšu,
Kaut skropstās vēl asaras mirdz,
Vienalga, ka asinis pilēs,
Ka vakaros sāpēs man sirds.
Mirkļa vājībai nebūs vairs varas
Ar mani spēlītēs iet,
Acīm mērīta vērtības skala
Pacelt nolaistos plakstus vien liek.
Nebūs slepeni nozagtie mirkļi
Un tukšums, kas ledaini dveš.
Būšu viena, ar salauztu sirdi
Būšu brīva no tevis tad es.
Vilksies vakari, neviļus domās
Pie tevis sirds aizklīdīs,
Bet tālāk par durvju slieksni,
Prāts palaidni neizlaidīs.
/vanadziene/

Inta.
Atvaino, ja iemaisos, kur nevajag, bet, saki-
                     ja pagātne bija tik piesātināta ar mīlestību un prieku..............
.....................tad..nu nevar tas tā, vienā mirklī izzust.
                     daļu tā piesātinājuma esi izdomājusi........

Visu laiku tiek runāts par dzīvošanu tagatnē.Es tomēr piekrītu Rainim"var zināt nākotni,kad labi zina pagātni un tagatni."Tas gan vairāk attiecināts uz vēsturi.

es ļoti labi saprotu,ka ir jāaizver durvis uz pagātni...teorija pareiza....bet, tas ir tik smagi....,ja pagātne tev ir bijusi tik skaista , piesātināta ar mīlestību un prieku...un likās,ka tā būs mūžīgi....kad pēkšņi viss izmainījās....jau 3 gadus es tās durvis virinu,bet nevaru līdz galam aizvērt...bet,gan jau laiks darīs savu....Dzīve ir šeit un tagad

Tagadnes bez pagātnes ir grūti iedomāties, tāpat ka nākotni bez tagadnes. Labāk meiču aiz cičiem  tvarstīt. Cik daudz aptvarstīt ir katra paša izvēle.

Misis Mistērija.

Tik daudzreiž esam jau to runājuši, šeit, ka, ja kāds(-a) joprojām to savu pagātni tvarsta, tad.......nu..lai tvarsta laimīgs.

Un- norok sevi..tagadnei..un nākotnei.
Visam, kas- varēja būt, bet nebija, jo, raugi- tā pagātne bija jāpaķersta....
Aiz kā?? Katram jau pašam tas vien zināms, ja- vispār zināms..

Cik grūti reizēm ir aizvērt durvis uz pagātni...tā vien gribas pa reizei tajās ielūkoties.

Kurš to dara,ko?