Saldus sapnīšus, Ingrīdiņ. neņem mani galvā, ko runāju.... es pats sevi nesaprotu.

Es tagad sajutos kā tas puisītis, kuru man vajadzēja ikdienā pieskatīt... jau necerēju, ka viņš var būt savādāks, bet es īpaši neiespringu.... man galvenais bija, lai paēdis, nomazgājies, neizdemolē dzīvokli, lai nenodara sev pāri un, laikam, lai nebūtu viens, bet viņš mani nemaz nemanīja.... tas bija amizanti.... es biju kā spoks, kuru viņš ne dzirdēja, ne redzēja, bet beigās mani laist vaļā negribēja tik ciešs bija viņa apskāviens un tik patiesas asaras viņa acīs... atspringt, cerams varēs pēc nāves. Jau gribas, lai tā būtu šī nakts..

.... es atslēdzos, tik tikko ar losjonu notīrīju seju.. un.. es pat nezinu kas tieši, bet man lika te ielogoties no jauna.. Tas laikam biji Tu, Rihard, ar to, ko uzrakstīji..
    Esmu saskārusies, vairākkārt (un - saskaros joprojām) ar bērniņiem, kuri dzīvo citā, savā pasaulītē.. pasaulītē, kurai piekļūt grūti.. Bet - tad, kad izdevies kaut bišķiņ iekļūt tajā, kaut ar mazu, pus-pussolīti, tad saproti, cik nezinoša esi tajā, kas notiek šī cilvēciņa dvēselē....
    Pārāk smagu tēmu vakaram aizskāri, pat nesaprotu - kāpēc?..
    Man tik ļoti gribas atspringt no visa... Vnk ļauties laiskam mieram.........

atgādināja puisīti ar autismu.... nedaklauvēties, nesaprast viņu bija līdz ieguvu uzticību pēc kā atklājās pavisam cits bērniņš ar savu pasauli, savu redzējumu, kas bija tik neparasti atšķirīgs..

    Piektdienas vakars vnm ir īpašs!! Jo tad - var neuzlikt modinātāju un nobumbulēt pa gultiņu kaut līdz pusdienai.. Tad - laiki uzcelties, iebaudīt vēlo brokastiņu, un - tut kak tut!, ai, smejos taču! - jau tumšs aiz loga...
    Labiņi! Lai man un Jums izdodas galīgi nenobumbulēt brīvo dieniņu!

Nevajag atvainoties! Katrs reizēm saprotam kaut ko netā, kā otrs ir domājis.
Man galīgi nav nekādas daļas par Tavu un Ansīša nesaprašanos.
Esmu norobežojusies no Riharda (par stulbu uzbraucienu man), bet tas savkuārt neskar Tevi.  
Tā kā - runājamies.. ja ir par ko...  

   Dagij! Piedod, ja kko sapratu ne tā..
Es esmu tieša, visā, ko saku, jā!, brīžam pāršauju par strīpu, zinu, bet - es nekad neko neliekuļoju, tā tas ir..
   Un arī tagad runāšu pa tiešo: Jā, man šķita, ka Tev nepatīk tas, ka esmu kkādā veidā aizskārusi Ansīti, un, es apzinos it labi, ka aizskāru gan, jo viņš - aizskāra mani.. Un - jā, man nav pieņemama jebkura augstprātība, jebkurā izpausmē.. un tā ir izpaudusies dažbrīd te.. Es? Tad vnk norobežojos. Un - esmu dusmīga uz sevi, ka kko, nebūt paužu pretī.. Ka kļūstu tik ietekmējama..
   Bet!! - tie visi ir tādi dzīves sū--, par kuriem ir stulbi iespringt, arī to apzinos it labi!

   Rihard! Tik tikko beigusi sarunu ar Tevi, sāku klausīties Frediju, kur viņš kopā ar Džeksonu.. Pasaulīt baltā! Cik ļoti cienu Džeksonu, pēc visa tā, ko esmu noklausījusies par viņu un ar viņu!!..
https://www.youtube.com/watch?v=dkcdSj4qBWU

Sveika, Ingrida!
Lai jauks piektdienas vakars.
hmm.. galīgi nesapratu, ko vēlējies pateikt ar -
"Es saprotu, ka šobrīd arī Dagija nevēlas diskreditēt sevi, iesaistos sarunās ar mani, jo - esmu tā kā atstumtā, vai kā.. Bet, godīgi sakot, man tas šķiet šausmīgi bērnišķīgi, jo - pat Dagijas godā celtais Ansītis, kuram uzbraucu vairakkārt, spēja būt gudrāks, pāri stāvošs stulbiem sīkumiem..
Es rakstu, kad man ir ko teikt.. :) un nevienu īpaši neizceļu  
Vienkārši patīk, ja cilvēks sarunā nav rupjš. Bet viedokļi kā tādi par kaut ko var atšķirties.
Un kāpēc uzskati sevi par atstumtu?????  

Ingruci, veiksmi, mīlestībā!

.... Tu atkal iebrauci auzās, visgalīgākajās.. Jā, izlogojos, jo tā nav saruna, kuru vēlos turpināt..
   Lai labs naktsmiedziņš!

Es varētu uztaisīt gan rimingu, fistingu, fingeringu, izmasēt dupsi, un visu, ko vēlies

.... ne tā to saprati..

Teici, ka vēlies pērienu...

   Piedod, bet nē. Manā dzīvē nav vakums, ir cilvēks, ar kuru satiekos un kuru cienu - jauns gados, bet ar saviem mērķiem, ar to, ko vēlas sasniegt. Es nebūvēju nekādu kopdzīvi, man to nevajag, un ļoti labi saporotu, kas ir kas! Es ļoti novērtēju, ka ir cilvēks, kurš man, pirmkārt, palīdz praktiskās lietās. Tas ir daudz.

Būtu gatava satikties ar mani, Ingrīdiņ?

    Ko domāju par Tevi? .. Tu esi patiess, kā jau teicu, tajā, ko raksti.. Jā, man nepatīk Tava mūžīgā žēlošanās, nepatīk un viss. Nepatīk rupjība, kas ik pa laiciņam uzpeld. Bet! - ir tomēr daudz foršāk sarunāties ar cilvēku, kurš netēlo neko no sevis! Man nekad nav patikušas mākslinieciski skaistas frāzes, jo! - tās nav tas, kas raksturo cilvēku. Nu ta kkā..

Izskatās, ka man vairs nekas nekad ne ar ko nespīd.

    Rihard! Un tagad, pa nopietno - es nevēlos personisku saraksti ar Tevi, ņem vai neņem ļaunā. Cik esmu nosecinājusi no tā, kas notiek te, Tu tad kļūsti nepiedodami rupjš, tā ir!
   Es saprotu, ka šobrīd arī Dagija nevēlas diskreditēt sevi, iesaistos sarunās ar mani, jo - esmu tā kā atstumtā, vai kā.. Bet, godīgi sakot, man tas šķiet šausmīgi bērnišķīgi, jo - pat Dagijas godā celtais Ansītis, kuramuzbraucu vairakkārt, spēja būt gudrāks, pāri stāvošs stulbiem sīkumiem..
    Nu tā, kkā... esam tādi, kādi nu esam..
    Forši, ka esi patiess

Būtu interesanti zināt ko domā Ingrīdiņš par tādu Rihardiņu... hmmm laikam jau neko labu..