Nesaprati... man, tāpēc nepatīk kolektīvi, jo pēc tās traumas man vienmēr liksies, ka visi kolektīvā grib ar mani pārgulēt, neatkarīgi, vīrietis vai sieviete..

Skic! Prom ar šīm jēlībām! Dalies citur, kur uzklausīts (varbūt!) tiksi!

.. ak vai! Atkal Tu nonāc pie tā paša - ka visa jēga tajā, kurš ar kuru pārguļ.. Pē!! 3x pē!!! Gribējās saklausīt Tevī cilvēku, nesanāca gan....

     Ansīša kungs! Tu galīgi neproti tulkot mani.. Es? Uzmanību vairāk puikām? Nu jā, man tie puikas patīk, nenoliedzami! (kā sievietei, daudz vērtākos gadiņos, var nepatikt griboši, varoši un daroši Puiši?!! ), bet te jau es par Ždanokiņas kundzīti rakstīju..
    Tu pensijā viņu sūti, ja? Bet zini, kad cilvēkam reāli pienāk tā aiziešana pensijā, tad.. nu tad ir, kā ir.. Viena laba paziņa man pirms gadiem trim teica: Kad nu tikšu pensijā, darbā vairs ne dienas!, bet - satiku pavisam nesen - strādā tut kak tut..
    Un, runājot par sevi, arī vienam savam labam sarakstes draugam, ne visai senā pagātnē izteicos, ka tad, ja man būtu pensija, tad gan aizietu no darba, atpakaļ neskatoties.. Tagad, zinot, cik daudz kas man nepieņemams savā profesijā, viņš uzjautāja, vai joprojām domāju tāpat.. Es? - paliku atbildi parādā, jo, goda v.!, ne jausmas, ko un kā domāšu tad..
    Bet, pie jaukās Ždanokiņas atgriežoties - nu šarmējoša kundzīte, ko teikt?   Un Rosļakoviņš - tik ņiprs un ziķerīgs, ka maz neliekas, nu foršs puika, nenoliedzami! (tak tulko, kā vēlies )

(Jūtu - drīz man atkal saiet etiķīspīd, Tev, Skabardziņ, ko skaidrojot )

Galvenais, lai negadās tāds kolektīvs, kur katrs pārliecināts, ka katram vienam ar otru ir jāpārguļ, neatkarīgi no dzimuma..

Var patikt vai nepatikt, bet, lai strādātu kolektīvā, viens otrs krupis jānorij un viss.. Bez tam, Rihard, arī tas kolektīvs reizēm vnk aprod, ka kāds reizēm nesoļo gluži kopsolī..  (sīkāk te neko neklāstīšu, to zina mani bērni un sarakstes draugi, kuriem atklājos vairāk)..

tāpēc man ir problēma, jo nemāku sastrādāties ar cilvēkiem... man pat nepatīk.

Beidzot būs cietums Dagijai,Ingrīdai un Rihardam.

Jo pat Debilais balsojis,Pilsoniskās intresēs par 4 sarakstu.

ne visiem un ne ar katru- protams..
bet, ja strādā ar cilvēkiem, tad JĀPROT sastrādāties, vismaz pieklājības robežās
Un ja kāds dāvina citam ziedus, ne vienmēr jautā, kas otram patīk

Ne visiem rozes tīk, ne visiem patīk pilsētā dzīvot, ne katrs atrod kopēju valodu ar katru..

Es esmu par to, ka katrā cilvēkā ir kaut kas labs, vērtīgs.
Tik jautājums, cik daudz no tā viņš grib parādīt citiem.
Un katrai skaistajai rozei ir ērkšķi ..
Jautājums, vai Tu proti to rozīti pareizi paņemt, lai nesadurtu sevi.  

   Pārskrēju ar acīm (man darbā maza pīppauzīte) Jūsu saziņai, un forši, ka Dagija varēja izdarīt šādu secinājumu:
  "Rihard, re sagaidīju to brīnumu - Tu reizēm vari būt tīri jauki mīļš :)"
   Tur jau tā sāls, ka neviens neesam ne balts, ne pūkains, katram savas utis, tā teikt Jautājums tikai: Ko ar tām sadarām.. .. vai pukstam un stenam vienā gabalā, vai spējam reizēm arī iesmiet par sevi.. nu tā kkā..
   Labiņi

  Nu re, Dagij (vakar 22:07), Tu arī, kā izrādās, dušu cilvēks

Nu nātres, cik zinu ēdamas ir tikai - kamēr tās ir jaunas... nu jā, nav brīnums, ka velk uz visu sarkano, tāpēc arī gribas griezt vēnas un dzert asinis, jo asinīs laikam arī ir dzelzs, bet no tā visa uzskaitītā vislabākais, garšīgākais ir jērs..
Man te tirgo šķiet visgardākos čeburekus ar jēra gaļu, bet pati gaļa nav no lētākajām. Cik atceros 18 eiro/kg, un tas bija tad, kad vēl gaļas paviljons bija savā vietā, tā ka tagad varbūt pat vēl vairāk maksā, bet ko tur, jērs, ja varu atļauties tik plikus rīsus, griķus vai kartupeļus..

es nedzeru gan.
Bet dabīgo dzelzi :

Dzīvnieku izcelsmes produkti ( uzsūcas labāk – ap 15–35%)

• Sarkanā gaļa (liellops, jērs)
• Aknas un citi subprodukti (īpaši bagātīgs dzelzs avots)
• Zivis un jūras veltes
• Olas

Augu izcelsmes produkti (nehēma dzelzs, uzsūcas lēnāk – ap 2–20%)

• Pākšaugi (lēcas, pupiņas, turku zirņi)
• Sēklas un rieksti (ķirbju sēklas, sezams, mandeles)
• Pilngraudi un pseidograudi (griķi, amarants, kvinoja)
• Tumši zaļie lapu dārzeņi (spināti, mangolds)
• Žāvēti augļi (ietītas plūmes, aprikozes, rozīnes)
• Svaigā spirulīna (mikroaļģes ar augstu biopieejamību)
• Dabīgie dzērieni (biešu sula, plūmju sula)

Nātrēs ir dzelzs, un pat salīdzinoši daudz! Svaigas nātres (ēdienā): Svaigās nātru lapās (piemēram, nātru zupā vai tvaicētās lapās) dzelzs daudzums ir pat augstāks nekā spinātos – aptuveni 4,4 līdz 7,8 mg dzelzs uz 100 gramiem. T

Zini cik viņi maksā? Turklāt man jau tā aknas buksē, kur nu vēl tukšā dušā dzert, tāpat nav garantijas, ka visu uzreiz izdzeršu, jo tā ir bijis pēc kā skaloja kuņģi. Par dzelzi... kaut kur izlasīju vai, iespējams vakardien kaut kādā raidījumā dzirdēju, - varbūt pat tai pašā bez tabu..
Man arī baigi auksti+vēl aizdambējies tualetes pods. Tik nesaki, ka arī dzer antidepresantus..

Kundzes kārtā?
hmm.. Tu man piesoli ciemiņu?

kā vienmēr proti iežēlināt. Bet nevienā teikumā neizskan tas, ko TU esi darījis, lai tā nebūtu. Tev ir iedoti Antidepresanti, tad arī jādzer! Tev tak dzīvoklī ir vanna. Es mazgājies! Kā uzzināji, ka trūkst dzelzs? Nu tad nopērc un dzer.. ne tikai gaudies..
Bet romantiski izklausās - ēstu gaļu un skatītos uz rozēm :)

Es arī šobrīd salstu, tāpēc piecēlos, izdzēru zāles, līdz rītam jābūt normā..
Paldies par velējumu (ja tas ir man) un nesauc, lūdzu, mani par Dadu.
Ja kas - Tu līdz stacijai vari aizvilkties?

Saldus sapņus! Reizēm gribas pakutināt nervus un saprast vai uztaustīt, pārbaudīt vai vispār vēl kaut kādas emocijas palikušas, savādāk plikas šausmenes vairs arī nav tas, jo visur jau tie sižeti ir tik līdzīgi, bet patiesi stāsti iz dzīves tas jau ir kas cits.
Labprāt tagad ieietu karstā putu vai minerāļu vannā... tik sen nav būts...
Izrādās tā nav depresija dēļ kuras neko negribas darīt un jūtos visu laiku noguris, bet vaina izrādās dzelzs deficītā, kurai simptomi līdzīgi kā depresijai, kaut gan, ja man nebūtu depresijas diezin vai neirologs man izrakstītu antidepresantus, kurus tā arī neesmu sācis pat lietot... bet protams vislabāk būtu gaļas gabals ar rozēm kopā, tad ēdot varētu skatīties uz tām, bet smadzenes jau man šķiet sen atrofējušās, apkaļķojušās, tāpēc pa tām nekas vairs nesit, tāpēc domāju, ka varētu mierīgi iet karot, ja nebūtu tik švaka mana fiziskā sagatavotība, bet ko var gribēt, ja pa trim dienām jāpārtiek tik no vienas rīsu paciņas.. nerunājot jau par to, ka mamma sapņos man ved visu laiku kaut kur paēst pēc kā pamodies arī nejūtu vairs izsalkumu, bet gulēt gan pēdējā laikā gandrīz visu laiku gribas, kā arī kopš pagājušā mēneša intensīvi salstu nost pat pie aizvērtiem logiem..
Tad, lai jauka, mierīga un burvīga naksniņa bez murgiem un vēl brīnišķīgāks rīts!
Starp citu nepajautāju vai patik, ka saucu par Dadu???