.. varu aizmigt no vakara, ja ļaujos tam.. Bet it bieži, kā tas arī šobrīd, pēc stundām trim.. četrām ar miedziņu viss Rīt brīvs, tad - patīšu bišķiņ atpakaļ TV un paskatīšos šovu "Vecpuisis", ne jau baigi man patīk vai kā (visas tās sieviešu samākslotās spiegšanas un tml.), bet vismaz kkas drusku no realitātes.. Vrb ko palasīšu.. Ja nākamā diena brīva, tad varu drusku pajāņot, gadās pat - izdodas iemigt vēl..

Tad jau pusplika pustumsā..   baidies, ka kāds var redzēt?
Jābrauc Ingrīdiņai puķi aplaistīt, savādāk kaut kā garlaicīgi paliek..
Vakari jau paliek aizvien tumšāki, ezīši arī vairs neskraida pa pagalmu, - laikam jau čučēt aizgājuši līdz pavasarim..
Un ko man darīt?
Ne man kotletes, ne puķes, tik viens kaktuss, kuram tāpat zeme jau pārklājusies ar pelējumu... laikam pa daudz šo laistu

Kāpēc tad tik nekonkrēti apraksti situāciju??
ko pats gribēji veikt??  

njā, man gan patīk pustumsa mājās.. aizkari vienmēr pa pusei ciet  

Blogs jau tam domāts, laik katrs ko ieraksta, nevajag atvainoties..

es par šo jautāju

bet nu Tu jau atbildēji :)

... pasaulīt baltā!! nu jau es mīļā????!!!!...
Rihardiņ, ieej aukstā dušā, labi??! Tu uzdzini man trakākos smieklus, atvaino!, bet Tavi teksti.. pārpārēm jauki-jaukiņi-jaukjaukiņi....
   Labiņi, esmu labs cilvēks, goda v.! uhhhh.... Atslābsti, ok? .. Lai labs vakars Tev!
   Un - jā! - bija prieks, ka ir iespēja parunāties, kaut šādi. Paldies Tev par to!

kāpēc uzreiz ar taxi...? var taču arī ar sabiedrisko, būs lētāk. Jēra gaļu varu nopirkt pie sevis Centrāltirgū... Varam jau arī uzreiz likties gultā bez bēdu stāstiem... Ko saki, mīļā?

sasmējināji mani, jauki, paldies!!
Tatad - man vispirms tā jēragaļa (kur tādu dabūt?, goda v.!, nezinu..) jāsagādā, tad - ieradīsies Rihardiņš ar Taxī, par kuru būs jāsamaksā man.. un tad.. TAD.. bezgala skaists kopāpabūšanas vakars.. kurā Ingrīdiņš, asaras lejot , klausīsies Tavos bēdustāstos...
Romantjika, sploshnjaja... романтика неоспорима..

Ja jas pats varu sacept kotletes tik būtu no kā..

Nu kurš tad nakts melnumā cepj kotletes... ir taču daudz patīkamākas lietas ar ko mēs varētu nodarboties

.. nu nenāktu gan, Rihardiņ!, neesmu no murrātaju sugas, tas pirmkārt.. Otrk. - tad jau man jāsacep kotletes un vēl viskautkas, bet.. teikšu, kā ir - neesmu es kulināre, ne tuvu!, diemžēl..

a es jau gultiņā.. nāktu man blakus, pamurrātu austiņā..

   Vasilij.
   Apspried Kenediju vai Puķinu, cik vien vēlies! Es? - neeju pie Tevis (tak slēdzene priekšā!), esi jauks - nenāc pie manis

Dagija DA vakar 19:02 -
tā, kas foto, kur tā vāzīte ar smuki rozā neļķītēm, ir mana darbagalda labā puse, kreisajā, kurā nav vāzītes, n-tās lapiņas, kurās šis tas.. viskautkas.. ko atcerēties un tml.. Neesmu nekāda kārtības guru.. tas viss pie lietas.. darba nekārtība, vismaz to tā saprotu es, ir gluži kas cits, kas .. nu teiksim - cūcība.. nu tā kkā..

Rihards Berzins 19:10 -
Kur tieši man vajadzētu to puķi iespraust? Tev? Kādā jēgā?

    Bez tam - nekad neaizveru aizkarus pilnībā, nekad!! Tikai drusciņ.. Man patīk nenoslēgties, jā, guļu arī pie lampiņas.. Vnm bijusi.. laikam jau jāsaka - fobija.. pret slēgtām telpām..
    Skolas laikā vnm sēdēju tajā sola rindā, kura pie loga.. Augstskolā tāpat.. Un tad, kad kārtojot kādu eksāmenu, nevarēju tikt pie loga, tad.. jā, tad tas bija ļoti grūti man!!..

   Kurai puķītei, Dagij (vakar 19:12)?
   Man tumsā nav neviena - tā, kas grāmatplauktā, ir blakus logam, kuram aizkarus pieveru vakarpusē; tā, uz rakstāmgalda, bija pie galda lampas, kad fočīju (un - man patika, cik jauki tā izgaismojas!), dienā arī - gaismas apstrāvota..
   Nu tā kkā..

   Man patiess prieks, Dagij, ka Tu spēj nodalīt šīs lietas:
   ar Ansīti Tev sava draudzība, un man - prieks par to!, jo Skabardziņš ir zinošs daudzās jomās, spējīgs atbalstīt un tml., izpaužoties dzejā vai citādi
   mums? - arī saziņa, cita veida mazliet, bet - dalāmies visvisādos, šķietami, sīkumos, kas nozīmīgi mums..
   Jā, priecājos, no sirds, ka joprojām varam sazināties te.. Tais dienās, kad tā nebija, saskumu gan.. Jutos vainīga, ka uzrakstīju to, ko uzrakstīju, Tavā blogā..

mjau?