Pa celmiem un pa kurmju alām.....  

Pa kalniem, lejām, pasaul's malām  
Ir dvēselei mazai, ceļot,  ļauts....      
Kaut  ceļš Viņas  līkumains                
Nedienām smagām   ir  skauts          

Katram ceļam ir sākums,ir beigas      
Ja reiz sāki iet –ej....kaut ir grūti        
Ceļu taisnu un līdzenu   pamet          
Lai tas paliekās tiem,neprot kas,iet...

Tev pat nav skūta

Tu esi neinteresanta kā personība, zināji?

man nav veikala

Dagijai ir veikals?

КОНСТАНТИН НИКОЛЬСКИЙ- Мой друг художник и поэт
Георгий Каргин
Георгий Каргин
124 тыс. подписчиков

Подписаться

lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā ir fiziski smags darbs.
Tev var būt tik par apsargu veikalā.

nemaz netaisos, Rihard!

Visu laiku neesmu ar sevi mierā, tāpēc mēģinu sev darīt galu, tad atkal uzrodas cerība, atkal mēģinu atrast sev kādu vietu, bet pēc šodienas pārliecinājos, ka man pilsētā nav ko darīt, bet nezinu vai man kā bērnnamniekam piešķirto dzīvokli varētu apmainīt pret kādu kaut kur laukos, kur es varētu varbūt strādāt lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā...
Mēs esam šķiet tik dvēseliski tuvi...  

Domā, noticēju?

Dagija vēlas kļūt par manu Kundzi? Mmm, cik mīļi

Makšķere šeit jālasa pārnestā nozīmē!
Tas ir domāts veids, kā nopelnīt naudu/iztiku.
Jā, iedot Tev naudiņu varētu. Man nebūtu žēl. bet - Tu tak to notrieksi viens un divi, un atkal raudāsi, ka nekā nav.
Ja neesi spējīgs strādāt, tad ir institūcijas, pie kurām var vērsties, vai meklē Bagāto kundzi, kur Tevi uzturēs, bet Tu pildīsi viņas kaprīzes.  

  Vakara darbiņš? Nedaudz piestrādāju privātā kārtā, daru gandrīz to pašu, ko darbā. Privāti daudz grūtāk, tas gan. Jo - tie nav cilvēciņi, kam viss skaidrs uzreiz..

  Nezinu, Rihard, ko Tev teikt. Negribas neko pa tukšo..

  Doties uz Uk? Kādā jēgā? .. Vai tā nav atkal koķetērija ar skaļiem vārdiem?..

  Tici vai nē - arī es (un, pieļauju, ne es vien) reizēm uzkrītu uz nerva pati sev - kad ļaujos bezjēdzīgām domām, kad pasaku to, ko nevajadzēja.. kad noslinkoju par daudz.. Bet - no tā cenšos tikt laukā, cenšos kko izmainīt sevī.. Vai vnm sanāk? Nē taču! Bet tad - cenšos atkal no jauna.. Nu tā kkā.. "Katra jauna diena ir jauna iespēja", to sev saku tad, kad atkal esmu nemierā ar sevi

I teikt nav, ko?
Esmu gatavs kalpot.
Jebkuras kaprīzes.
Ir neliela pieredze pie vienas kundzes.

Makšķeri rokās neesmu turējis, ja nu vienu reizi, kad sākumskolā mācījos, kad klases biedrs iedeva iemest, bet kā atvēzējos, tā šim gar ausi un aizķēru savu kapuci

Varu iedot makšķeri...un tikai. Cik gudri to izmantosi, tas atkarīgs tikai no tevis paša. Nevajag iedomāties , ka visa pasaule tev būtu ko parādā un esi pelnījis sagaidīt to Laimes lāci tieši pie savām namdurvīm . Ja nepaņemsi to sniega lāpstu vai makšķeri un nepapūlēsies, tad nebūs...un viss. Iežēlināt nesanāks!!

kas man nesanāk? visi tik gudri muldēt māk, bet reāli palīdzēt negrib, nevar.

es saprotu , Rihard...centies izprovocēt, bet nekādīgi nesanāk

Paldies, Dagija ,par ievietoto saiti Tev visai viegli izdevās
Tas tiešām ir grūti, bet ar laiku jau paliekam viedāki( vismaz gribas tam ticēt ).
Manuprāt,pēc savas būtības latvietim piestāv būt lēnprātīgam/ miermīlīgam. Tas vien liecina par viņa  tēraudcieto izturību.Bet jāatzīst, ka sievietēm/latvietēm parasti tā grūtāk, jo emocijas pārņem prātu un tā kontrole bik pazūd Labi ka neesam itālietes   

sievišķību pat nemākat saglabāt.