Kārtojot savas senaizmirstās grāmatiņas jaunajā grāmatplauktā, pašķirstīju, protams, vienu.. otru.. iekrita acīs atziņa, kurā jau it kā nekā jauna, bet vērts sev pa reizītei atgādināt gan
".. kur ir prieks, tur ir atkal cerība un viss cits, kas dzīvi sasilda un dod tai jaunas krāsas." (K.Skalbe)
               Krāsim savus prieka mirklīšus!

Ne īsti, bet tomēr rakstītā sakarā -
nopirku jaunu grāmatplauktu, tagad tajā kārtoju savas grāmatiņas (no ļoti daudzām šķīros, mainot dzīves telpu).. un! - atrodu tādas, kas savulaik bija man ļoti mīļas, tik ilgi gulēja kastē, neizsaiņotas, ka biju pilnībā par tām aizmirsusi   
Tā pagājušajā naktī izlasīju "Aktrise Ragārēs", citunakt lasīšu otru

.. cita kompozīcija manā vismīļākajā vāzītē - tas mans PALDIES Tev par šo jauko mūziku!

.. āpā, kāds man prieks par Tevis atrasto izlasi youtubē!! Tik daudz un tik skaistas!!   .. gribas uzlikt vienkārši fonā, bet.. nu tie teksti.. jāieklausās tajos.. Tu man atklāji šo meiteni, viņas mūziku, un tas patiešām ir tik jauki!!
.. klausos un klausīšos vēl daudz.. Ļoti patīk no līdz šim dzirdētajām man ļoti mīļā dziesma "Dzīve stāsta" krievu valodā..
https://www.youtube.com/watch?v=lhxb9RwiI5Y&list=PLcslHOWL2xF0&index=30

Bet - skaistas un dziļas jau daudzas, jo daudzas.. Mazliet pavelk uz grūtsirdību, tas gan, bet arī tā jau mūsu dzīves daļa

Dzīvot mierīgā vidē - tas patiešām ir kaifs!
Tikai.. bieži pietrūkst tā iekšējā miera, vismaz man.. mācos to atrast, paturēt.. bet.. nu sanāk, kā nu sanāk..

Jā, Dagij, interesanti pateici: tieši tagad var sagribēties to maizes kukulīti, kas bija kādreiz..
Zini, ko atcerējos tikko? - kā mēs, sīči, gājām uz savas pilsētas maizes ceptuvi (tās ceptuves sen vairs nav ) un tur mums piešķīra vēl karstu, tikko no krāsns izņemtu baltmaizes kukulīti (tās baltmaizes, kura maksāja 22 kapeikas, un par kuru garšīgāku neesmu ēdusi), un tad cilpojām mājup, lauzdami pa gabaliņam no tik kārās maizītes..

CIP speciālo Jūrniecības nodaļu nav PSRS kravas kuģim piedāvājusi.Lai paši godīgi tiek ārā.Vienīgi pārbaudīti,vai nav klīstošie,tādējādi informācija visos tīklos par veiksmīgo lēcēju,un nu jau ar karogu.

Jo pasta informācijas nodaļa,nav saistības ar lēcienu,kur ziņa no PSRS kravas kuģa par zudušajiem 16jūrniekiem(vecāko mašīnistu ieskaitot),jo drūmie ūdeņi.

un kā pietrūkst maizes, kad attopies, ka šobrīd nav.. tik ļoti gribas to tieši tagad..

Jā, nekas NAV pašsaprotams.
Kā, piemēram, miers mājās. Reizēm tas kaitina, ka ir tāds klusums.
Bet tas ir kaifs - dzīvot mierīgā vidē.
Un smaids. Cik jauki ir smaidīt! Vienkārši tāpat.
Un dziedāt (dungot)! cik skaļi vien gribi. :)
Klausos ĻIPIŅAS izlasi dungoju, smaidu un priecājos par mierīgo dzīvi.

.. ā, un jā!, pie tā galdiņa mēdzām šad tad vakariņot, un Čakijs priecīgs lēkāja apkārt .. atmiņas it kā skumjas, bet - rakstu un smaidu.. Manu vasaru mozaīkas foršie gabaliņi

Bet - pa nopietno - paldies, patiešām!, ka neliedz man komunikāciju ar sevi.. Es? tāda, šķietami paviegla būtne, Tu - cilvēks pie zemes.. Bet!! (man neiztikt bez tā nekādīgi) - ne šķietamais vienmēr ir tas objektīvākais kritērijs, voti tā!
Jā, lai jauki rit Tev, man, visiem tā augustiņa nogalīte!!

Ansīti, sveiks!
Man lielumliels prieks, ka atkal runājies ar mani, patiešām!:)))))
Redzēts mans jaunais pavadonis? Nu bet!!, mēs taču abi staigājam, mīļi rociņās sadevušies!! , ak, dieniņ tētiņ, drīz še, drīz tur, mums patīk izrādīties (it īpaši jau man!, ar tik jaunu un smuku džeku pie sāniem!! ), ai, nevaru beigt smities, cik tas viss ir jautri!! :))))))))))

Dagij, es atradu veidu, kā klausīties dziesmas, kuras pievieno, neesot tai tiktokā
Man ļoti patīk arī tās, kā saki "svešā mēlē" - tās ir valodā, kuras skanējums man ļoti patīk!   Zini? - es tagad noklausījos uz ātro, bet visus linkus saglabāju sev, lai klausītos vēl un vēl..
Vienā no tām: Kur paliek sapņi? - Paši vien tos palaižam vaļā.. apgriežam sev spārnus..   (es netulkoju, es tikai rakstu, ko dzirdēju)..
Un pasakiet tikai, ka tā nav?....

Nu re!! Pat Ansītis, mūsu tik sirdsmīļotais un gaidītais, beidzot uzradies!
Un - dzejolītis - patiešām jauks! Visvairāk man tās rindiņas, ka maz tika solīts, bet iedots daudz..   Foršs pavērsiens mūžīgajā tēmā

Protams! - nāks jaunas, gaišas dienas, kā gan citādāk!!

Sveika :)
Ļoti pozitīvu dziesmiņu esi pievienojusi, valodā, kuras skanējums man ļoti patīk!!   Protams, ka dvēsele vienmēr paliek jauna, tik jauna, cik cilvēks pats atļauj sev nenovecot   Šodien, uz mirklīti ieskrējusi fb, izlasīju ierakstu, kurš par 200 sakrita ar to, kā domāju un sajūtu es.. tikko vēlējos to pārkopēt te, bet - nemācēju.. Tāpēc tikai mazs fragmentiņš no tā:
"Šodien sarunā ar kādu sievieti izdzirdēju frāzi, kas man vēl ilgi palika prātā:
“Ai, es jau savu esmu nodzīvojusi… Kas tad man vairs palicis? Iztikšu, kā ir.”
Un es nodomāju — cik skumji ir tad, kad cilvēks pats sev pasaka, ka viņa dzīve jau ir beigusies, lai gan viņš joprojām dzīvo.
(..)
Bet kāpēc?
Kāpēc 50, 60 vai 70 gados cilvēkam būtu jāpārstāj rūpēties par sevi? Kāpēc būtu jāsamierinās ar domu: “Man jau vairs neko nevajag”?
Vai tad dzīvot drīkst tikai 20 vai 30 gados?" (..) Seko vēl daudz gaišu domu.
Tas tik tā, noklausoties Tevis ievietoto dziesmiņu, uzvandījās šīs sievietes rakstītais

Tā ka:nepiss bobi!Debilais pie tādiem klāt līstu?

Tādējādi arī Debilajam ir taisnība,drošāk pie CIP aktīvā aģenta Valeriana.

Tādējādi arī Debilajam taisnība,drošāk pie CIP aktīvā aģenta Valeriana.