...šai dienā plauksim mēs

kā pavasara pumpuri

ar dzirkstošu smaidu,

ar apburošu skatienu

ar pukstoši plaukstošu sirdi

mēs dzīvosim!

Kā putni debesīs mēs lidosim

ļausimies vējam un baudīsim...

Šai dienā ļausim mēs,

rīta agrumā,acis atverot,

lai mūs mīļie sagaida no sirds apskaujot!

Šai dienā būsim mēs,

tādas kādas esam vienmēr...

Tikai aizmirsīsim uz brīdi par ikdienas raizēm,

atliksim malā ikdienas rūpes!

Vienkārši ļausimies šai dienai,

kas mūs dara īpašas! Kad šī diena būs galā,

mūsos paliks atmiņas,

ka bijām īpašas,ka bijām Tādas!

Bet ziniet, tās nav jāatstāj par atmiņām,

jo īpašas mēs esam visas,

visas un ik dienu...

Tādas mēs tiešām esam,

un nav jāšaubās par to!

Nav jākaunās skaļi to sacīt...

Mēs esam sievietes,

esam mēs īpašas...

Mums jālepojas ar to,

ka tādas esam vienas vienīgās!

Mēs bijām vakar,mēs esam šodien

un arī rīt,kad acis atvērsim,

mēs dienu iesāksim ar smaidu...

ar sajūtām ,ka esmu viena tāda,

tāda- neatkārtojama...